Par nodarītajiem zaudējumiem, nemaksājot darbaspēka nodokļus jeb nodokļus no algām, 2023.gadā kriminālvajāšanas sākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Pērn par darbaspēka nodokļu nemaksāšanu kriminālvajāšanas sākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi
Viņa uzsvēra, ka tas ir pietiekami daudz, jo tās nav vienkāršas lietas - kopumā kriminālvajāšanas sākšanai nodotie procesi ir par 7,2 miljoniem eiro.
Šmite-Roķe skaidroja, ka šie jautājumi ir ļoti komplicēti. Ļoti reti ir gadījumi, kad kāds darba ņēmējs ziņo, ka "man tanī un tanī dienā izmaksās algu aploksnē" un var vienkārši atnākt un pieķert pie rokas. "Visbiežāk pārkāpēju radošā pieeja ir vienkārši fantastiska, tādēļ arī operatīvais darbs un izmeklēšanas darbs ir ļoti sarežģīts," viņa teica.
VID vadītāja stāstīja, ka tur ir iesaistīti gan ārvalstu banku konti, gan tiek deklarēti legālie ienākumi 700 eiro minimālās algas apmērā, bet uz kontu maksā katru mēnesi 1500 eiro. Tādēļ paralēli ir jāskatās arī fizisko personu konta apgrozījumi, jāveic rūpīgs analīzes darbs.
"Līdz ar Krievijas kara Ukrainā sākšanos mums ir ļoti daudz sankciju kriminālprocesu. Tie ir vairāki simti procesu, kas būtiski paņem mūsu izmeklētāju laiku," teica Šmite-Roķe.
Jautāta, par ko visbiežāk tiek ierosināti kriminālprocesi sankciju pārkāpšanas gadījumos, Šmite-Roķe skaidroja, ka ir dažādi pārkāpumi, kuros ved neatļautas preces. Piemēram, stikla pudeles ir aizliegts vest, bet stikla izstrādājumus nav. Tad muitniekam ir jāpierāda, ka tās ir pudeles, nevis izstrādājumi.
Tāpat Šmite-Roķe sacīja, ka nereti uzņēmēji maina preču kodus, piemēram, uz Krieviju ir aizliegts vest apmēram trīs reizes vairāk dažādu preču nekā uz Baltkrieviju. Ja preces neizlaiž uz Krievijas robežas, tad mašīna pagriežas un brauc caur Baltkrieviju.
"Tas ir plašs politisks jautājums, un muitniekiem ir lieli izaicinājumi. Līdz kriminālprocesiem nonāk tad, kad jau šādas darbības ir veiktas. Ja uzņēmums nesūta mašīnu uz robežu, bet vispirms pajautā, tad tiek piemērots "konsultē vispirms" princips. Kriminālprocesu ir ļoti daudz, un tas prasa milzīgus resursus, arī to cilvēku resursus, kas varētu strādāt ar aplokšņu algām," sacīja Šmite-Roķe.