Jaunievēlētais LU rektors Bērziņš skaidro, kas būs pirmais lielais izaicinājums amatā

Intervijā Latvijas Radio jaunievēlētais rektors, līdzšinējais Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns skaidroja, ka lēmums par 13 fakultāšu konsolidāciju līdz piecām ir pieņemts, taču priekšā vēl ir šī procesa praktiskā organizēšana. Jāatrisina jautājumi par to, kā reāli šīs fakultātes strādās, kādi būs iekšējie pārvaldības orgāni, un kurš tos vadīs.

Ar visu minēto jātiek skaidrībā maksimums trīs mēnešos, jo reflektantu uzņemšanai vasarā jānotiek jau jaunajās fakultātēs, skaidroja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka LU ir ļoti demokrātiska sistēma ar daudzām koleģiālām institūcijām, un tieši šie koleģiālie uzraudzības un kontroles mehānismi tagad īsā laikā būs jārada no jauna. "Ja universitāte būtu tāda tradicionāla iestāde, kur vienkārši nomaina departamentu skaitu, tas būtu vienkāršs solis, bet universitāte tāda nav. Universitātei ir, piemēram, fakultāšu domes, kuras nav izveidotas, kurās ir jāiesaista studenti," skaidroja jaunievēlētais rektors.

Viņš piebilda, ka tāpat jātiek skaidrībā, kurš jaunajās fakultātēs parakstīs līgumus par studentu uzņemšanu, kurš veidos lekciju sarakstus, kurš atbildēs uz studentu jautājumiem. "Ir ļoti daudz lietu, kas jāizdara ļoti īsā laikā," rezumēja Bērziņš.

Kā ziņots, Bērziņš par LU rektoru tika ievēlēts 1. martā vēlēšanu otrajā kārtā, saņemot 106 balsis par un 78 balsis pret. Pirmajā vēlēšanu kārtā, kurā piedalījās arī LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, līdzšinējā LU rektora padomniece Signe Bāliņa, par Bērziņu balsoja 88 Satversmes locekļu, bet 96 bija pret. LU rektora ievēlēšanai nepieciešama vismaz 101 Satversmes sapulces dalībnieka balss.

Bērziņš amatā stāsies 27.martā. Viņa pilnvaru termiņš būs četri gadi.

LETA jau ziņoja, ka pērn tika pieņemts lēmums pašreizējās 13 LU fakultātes konsolidēt līdz piecām, lai uzlabotu sadarbību pētniecībā, kā arī studentiem atvieglotu iespēju mainīt studiju programmas, neejot prom no universitātes.