Rinkēviča rosinātie grozījumi priekšvēlēšanu reklāmās: deputāti uzsver, ka svarīgāk novērst apmelojošas informācijas izplatīšanu

Komisija šodien konceptuāli izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts. Tā kā neviens neiebilda un neprasīja balsojumu, tad, kā ierasts šādos gadījumos, likumprojekts tika atbalstīts bez balsojuma rīkošanas.

Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka par šo jautājumu vēl būs nepieciešama plašāka diskusiju kopā ar iesaistītajā pusēm, kā arī kopīgi jāstrādā pie likuma izmaiņu sagatavošanas. Ņemot vērā vēl gaidāmo darbu, politiķis pieļāva, ka Saeima galīgajā lasījumā grozījumus varētu pieņemt ap decembri.

Deputāti un arī atsevišķi citi klātesošie norādīja, ka likumprojekta piedāvājums varētu novest pie tā, ka vai nu visai vai gandrīz visai priekšvēlēšanu aģitācijai būtu jāliek klāt atzīme, ka tā izmantošanā izmantots mākslīgais intelekts. Līdz ar to zustu vai samazinātos šāda risinājuma jēga.

Komisijas priekšsēdētājs no savas puses norādīja, ka mākslīgā intelekta izmantošana būtu jānorāda arī materiālos, kur tas izmantots ierobežotā apmērā dažādiem vizuāliem uzlabojumiem. Politiķis vaicāja, vai, norādot to daudzos materiālos, partijai nepasliktināsies reputācija.

Deputāte Viktorija Baire (JV) vaicāja, kā tieši tikai vienīgi mākslīgā intelekta kā rīka izmantošanas norādīšana aizsargās sabiedrību, jo rīks pats par sevi nav tas pats, kas nepatiesas informācijas radīšana un izplatīšana.

Politiķe norādīja, ka, pie jebkura materiāla pieliekot atzīmi par mākslīgā intelekta izmantošanu, tiks radīta sajūta, ka esam būtiski uzlabojuši saturu, lai gan patiesībā izmaiņas varētu nebūt tik lielas, piemēram, nomainīts fons.

Gan Baire, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina pauda, ka likumprojektā nav piedāvāta viennozīmīga definīcija mākslīgā intelekta izmantošanai. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji cita starpā skaidroja, ka pašlaik par definīciju nav vienprātības arī starptautiskā līmenī un tā nav norādīta arī pēc pieredzes, kādi strīdi šādos gadījumos par definīciju un izņēmumiem ir Eiropas Savienības līmenī.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) vaicāja, kā pie neskaidra iespējamā regulējuma mākslīgā intelekta izmantošanu vajadzības gadījumā KNAB varētu pierādīt tiesā.

Atbildot uz šo deputāta jautājumu, Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Gatis Melnūdris pauda cerību, ka pašreizējā versijā šāds likumprojekts netiks pieņemts, jo to vēl nepieciešams kvalitatīvi uzlabot.

Pēc pašreizējās grozījumu versijas nevar paredzēt, kādas būs konkrētas tiesiskās sekas, līdz ar to tas varētu neatbilst no Satversmes izrietošajiem tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem, pauda Saeimas jurists, kurš pieļāva, ka likumprojekta uzlabošanai varētu veidot, piemēram, darba grupu.

Deputāts Ervins Labanovskis (P) norādīja, ka, ja visai priekšvēlēšanu aģitācijai būs pielikta atzīme par mākslīgā intelekta izmantošanu, tad sabiedrība tam nepievērsīs uzmanību. Uztraukums ir ne tik daudz par mākslīgo intelektu, bet par maldinoša satura izveidošanu, piemēram, video viltošanu, kur tiktu attēlots, ka politiķis kaut ko saka, lai gan realitātē tas būtu viltojums, sacīja deputāts.

Līdzīgi deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) pauda, ka likumprojekta sākotnējā versija ir "vārgs pirmais tuvinājums", jo visi pierakstīšot, ka tiek izmantots mākslīgais intelekts, bet "kritiskais punkts" ir aģitācijas saturs, vai tajā notiek maldināšana.

Par šiem jautājumiem izteicās arī deputāti Māris Sprindžuks (AS) un Daiga Mieriņa (ZZS).

Sēdes sākumā pamatojot iesniegtos grozījumos, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Aivars Puriņš norādīja, ka mākslīgais intelekts pasaulē tiek izmantot arvien dažādākās formās, tāpēc nebūtu pareizi šim jautājumam nepievērst uzmanību. Atšķirībā no "zīmuļa un krāsām", šis ir kvalitatīvs lēciens tehnoloģijās, līdzīgi kā savulaik Gūtenberga prese jeb iespiedmašīna, norādīja Rinkēviča padomnieks nacionālās drošības jautājumos.

Grozījumi paredzēs, ka, ja priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantots mākslīgā intelekta radīts materiāls, tas ir skaidri un nepārprotami jānorāda, pauda Puriņš un Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce.

No Līces skaidrotā secināms, ka mākslīgo intelektu kā jebkuru instrumentu var izmantot gan labiem, gan sliktiem mērķiem, bet vēlētājiem ir jāzina gan par tā izmantošanu, gan arī tas, vai viņu videozvanā sazinās patiešām reāls politiķis.

Rinkēviča pārstāvji atzīmēja, ka atsevišķs jautājums ir par spējām uzraudzīt mākslīgā intelekta izmantošanu. Līdz ar to tas ir tehnoloģisko spēju jautājums un nozīmē, ka jāveic ieguldījumi tehnoloģijās, spējās un zināšanās mākslīgā intelekta izmantošanas konstatēšanai, skaidroja Līce un Puriņš.

VPK pārstāvji atzīmēja, ka vēl atsevišķs process notiek Saeimas Juridiskajā komisijā, lai Krimināllikumā noteiktu sodu par ļaunprātīgu mākslīgā intelekta izmantošanu dziļviltojumu radīšanai.

KNAB Politikas plānošanas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina norādīja, ka risināma problēma ir mākslīgā intelekta izmantošana negodprātīgiem mērķiem un nomelnošanas kampaņām, ar mērķi ietekmēt vēlēšanu rezultātus. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume jau iepriekš vērsis uzmanību par to, kā mākslīgais intelekts negodprātīgi, maldinoši nesen izmantots Polijas, Slovākijas un Argentīnas vēlēšanās, atzīmēja Aļošina.

Jāņem vērā, ka šāds likumprojekts paplašinātu KNAB funkcijas, kas pašlaik attiecas uz apmaksātas aģitācijas uzraudzīšanu. Savukārt likumprojekts noteiktu arī bezmaksas aģitācijas uzraudzīšanu, jo mākslīgo intelektu var izmantot arī caur bezmaksas rīkiem, skaidroja KNAB pārstāve.

KNAB ir gatavs kompleksi strādāt pie šiem grozījumiem kopā ar Valsts kanceleju un citām iesaistītajām pusēm, sacīja Aļošina.

KNAB pārstāve arī skaidroja, ka pašlaik nav vienas institūcijas, kas pārzinātu mākslīgā intelekta jomu. Kādas iestrādes šajā jomā ir KNAB, LU Matemātikas un informācijas institūta mākslīgā intelekta laboratorijā un NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, bet būtu nepieciešami papildu rīki mākslīgā intelekta izmantošanas noteikšanai.

Kā ziņots, Rinkēvičs norādījis, ka grozījumiem vajadzētu būt saistošiem, sākot ar 2025.gada pašvaldību vēlēšanām.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka mākslīgā intelekta sistēmas veidota priekšvēlēšanu aģitācija ir priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izgatavošanai izmantots mākslīga intelekta sistēmas veidots informācijas elements neatkarīgi no tā, vai tas ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina personas, priekšmetus, vietas vai citus subjektus vai notikumus un lietotājam maldinoši šķiet autentisks vai patiess.