Piektdiena, 1. marts. Ir vēl rīts. Jēkabpilī termometra stabiņš ir nedaudz virs nulles, debesis pelēkas. Sakas salā, kas atrodas tieši aiz pilsētas robežas, līdz dienas vidum izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem. To var redzēt - ūdens ielencis vairākas mājas, kas izkaisītas pa salu.
Modra māju mēs sasniedzam kājām. Ceļš, kas ved uz viņa māju un vēl dažiem īpašumiem, jau labu gabalu iepriekš norobežots ar lenti. Viens ceļa posms aizvien ir applūdis teju līdz ceļiem - labi, ka mums ir kārtīgi gumijas zābaki. Modris stāsta, ka lente novilkta, lai tur nebrauktu "tūristi", kas vienkārši grib paskatīties uz applūdušajām teritorijām.
Pagalmā izliktas dažādas mēbeles, viena virs otras, lai tās ūdens skartu mazāk. Modris norāda uz nelielu rakstāmgaldu, uz kura uzlikts krēsls. Dienu iepriekš ūdens esot aizsniedzis galda virsmu. "Es pa logu skatos un rēķinu ūdens līmeni pēc galda. Ja galdiņu redzu - labi. Ja nav redzams, tad gaidu, kad kritīsies."