LDz vadītājs norāda, ka esošā infrastruktūra jau patlaban spēj atbalstīt militārās vajadzības īpaši apjomīgu kravu pārvadājumiem (1)

Seminārā Beļģijas aizsardzības ministre Ludivine Dedondere uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi stabilas un pielāgojamas militārās mobilitātes sistēmas izveidē. Pasākumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības, transporta un stratēģiskās plānošanas eksperti diskutēja par militārās mobilitātes izaicinājumiem saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Paneļdiskusijā "Duālās izmantošanas infrastruktūra" Pļavnieks kopā ar Eiropas Komisijas (EK) transporta direktorāta, ES militārā štāba un NATO Militārās pavēlniecības pārstāvjiem pārrunāja situāciju ES dzelzceļa sistēmā, tās spējas veikt nepieciešamos uzdevumus militārās mobilitātes vajadzību nodrošināšanā, esošos un tālākos investīciju plānus, kā arī vienotas savstarpējās attīstības stratēģijas būtisko lomu.

Paneļdiskusijā tika aplūkota arī Baltijas valstu dzelzceļu vēsturiskās attīstības dinamika, to esošā un nākotnes loma pasažieru, kravu un militārajos pārvadājumos Eiropā, kā arī Latvijas labās prakses piemēri fiksētās infrastruktūras un elastības nodrošināšanai militāro vajadzību apmierināšanā.

Pļavnieks norādīja, ka LDz infrastruktūra jau patlaban spēj atbalstīt militārās vajadzības īpaši smagu un apjomīgu kravu pārvadājumiem, nodrošinot nacionālu un reģionālu savienojamību. Vienlaikus LDz nākamie lielie izaicinājumi ir turpināt pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļu tīklā, kas sagaidāms līdz ar projekta "RailBaltica" pabeigšanu.

LDz uzdevums ir nodrošināt, ka abu platumu dzelzceļa līnijas, kā valstiski stratēģiska infrastruktūra, kalpo dažādām nacionālajām interesēm - kā ekonomiskajām, tā civilajām, šobrīd jo īpaši fokusējoties uz savu spēju stiprināšanu potenciālai militāro vajadzību apkalpošanai, sacīja Pļavnieks.

Semināra dalībnieki diskutēja gan par sadarbības sistēmu izveidi, kas veicinātu saziņu un koordināciju starp civilajām un militārajām institūcijām, gan dažādām inovatīvām pieejām, kas vienkāršotu un uzlabotu spēju sadarboties ne vien starp ES dalībvalstīm, bet arī starp iedzīvotājiem.

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka ir būtiski investēt tādos infrastruktūras projektos, kas kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Tāpat tika formulēti provizoriskie ieteikumi politikas veidotājiem, kas būtu jāņem vērā, pieņemot stratēģiskus lēmumus ES līmenī.

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 194,94 miljoni eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, taču koncerns strādāja ar zaudējumiem 730 000 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 123,39 miljoni eiro, kas ir par 18,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kamēr LDz zaudējumi sasniedza 14,415 miljonus eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".