Vai LU rektoru vēlēšanas sola līdzīgus skandālus kā 2019. gadā?

Muižnieka ēras beigas

Indriķis Muižnieks vadījis Latvijas universitāti no 2015. gada. Šajā laikā Pārdaugavā Torņkalnā jaunajā universitātes pilsētiņā uzbūvēta Dabas un Zinātņu māja. Trešā - Rakstu māja ir celtniecībasd stadijā.

Saistībā ar šo celtni skaļi izskanēja Rektora Muižnieka tā brīža biroja vadītājas, bijušās Tieslietu ministres Baibas Brokas vārds. KNAB viņu aizturēja, jo radās aizdomas par kukuļdošanu.

No "Skonto" būvniekiem Gunta Rāvja un Ivara Millera vismaz 20 tūkstoš eiro noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Broka palīdzējusi ar informāciju no "iekšienes", kas ļautu būvniekiem Rakstu mājas iepirkumā uzvarēt. Pēc skandāla iepirkums apturēts un sludināts jauns konkurss.

Lietu Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva 2021. gada janvārī. Bet Broka pārcēlās uz Apvienotajiem arābu emiratiem un ilgu laiku prombūtnes dēļ tiesa nenotika. Pēdējā tiesas sēde aizvadīta janvāra sākumā. Nākamā plānota 9. aprīlī.

Universitāte šobrīd turpina Muižnieka laikā uzsākto īpašumu un zemju izpārdošanu, lai iegūtu naudu jauno ēku būvēšanai. Sākta arī strukturālā reforma. Līdzšinējo 13 fakultāšu vietā izveidos 5.

Vēlēšanas

Balsojums par rektoru notiek Latvijas universitātes Satversmes sapulcē. Tajā ir 200 dalībnieki – 130 no akadēmiskā personāla, 20 tehniskie darbinieki un 50 studenti.

Ja agrāk rektoru amatā bija jāapstiprina Valdībai, šogad kārtība mainīta. Ne bez lielas augstskolu pretestības Saeima grozīja likumu, kas lika augstskolās izveidot padomes.

Tās var iecelt un arī atstādināt rektoru. Padomēs darbojas valdības, Valsts prezidenta un arī augstskolas senāta izvirzīti cilvēki. Latvijas universitātes padomi 10 cilvēku sastāvā vada Ivars Kalviņš.

2019. gada rektoru vēlēšanas radīja šaubas par to godīgumu. Noteikumi paredzēja, ka uzvarētājam jāsaņem vairāk nekā puse no sapulces dalībnieku balsīm. Ne Muižnieks, ne otrs kandidāts profesors Gundars Bērziņš šādu pārsvaru neieguva.

Bet vairāk balsu bija Muižniekam, kurš tika pasludināts par rektora amata ieguvēju. Kad daļa mācībspēku iebilda, notika atkārtots balsojums tikai par Muižnieku, kurš uzvarēja. Izglītības kvalitātes valsts dienests veica pārbaudi un pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas mudinājuma valdība Muižnieku amatā neapstiprināja.

Viņš vērsās tiesā, kas secināja - vēlēšanas nenotika nevainojami, bet pārkāpumi nebija būtiski.

Pēc iepriekšējām vēlēšanām izskanēja aizdomas, ka Studentu padomes vadība, epastos studentiem ieteikusi balsot tieši par Muižnieku. Bet tā kā vēlēšanas ir aizklātas, šādu mudinājumu sekas pārbaudīt nebija iespējams. Studenti veido 1/4 daļu no visa balsu skaita un viņu lēmums var būt izšķirošs.

Ja šajā procesā Muižnieks uzvarēja, citā tiesvedība notiek joprojām. Tajā pat dienā, kad valdība noraidīja viņa kandidatūru, atlūgumus uzrakstīja četri no rektora padotajiem. Muižnieks kopā ar savu vietnieku parakstīja amata atstāšanas kompensācijas - kopā 50 000 eiro. Prokuratūra uzrādīja apsūdzību Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu. Aprīļa beigās Rīgas pilsētas tiesa turpinās skatīt šo lietu.

Starp kompensācijas saņēmējiem bija arī Gunta Rača, kas šobrīd ir LU Attīstības programmas direktore. Šī institūcija vada un organizē LU nekustamo īpašumu attīstību. Muižnieks Nekā personīga apstiprinājis, ka viņu ar Raču saistot ne tikai darba attiecības.

Ja iepriekš rektora kandidātus virzīja fakultātes, šoreiz bija starptautisks konkurss. Kandidātam bija jābūt ar doktora grādu, nevainojamu reputāciju un spējām piesaistīt augstskolai naudu. Piedāvātā alga - gandrīz 12 tūkstoš (11 935) eiro mēnesī.

No 24 pretendentiem uz augsto amatu izvirzīti divi - līdzšinējā rektora Muižnieka padomniece, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Signe Bāliņa un šīs pašas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.

Bāliņa ir bijusi īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās un gadiem vadījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju.

Bērziņš no 2019 līdz 2021.gadam bijis padomes priekšsēdētājs "Olainfarm", šobrīd darbojas Rīgas Ekonomikas augstskolas nodibinājuma valdē un arī nodibinājumā "Latvijas Formula 2050", kas centās meklēt Latvijas attīstības stratēģiju.

Ja Bāliņa sola digitalizāciju, mākslīgā intelekta ieviešanu, jaunu IT sistēmu visā universitātē, Bērziņš lielāku uzsvaru liek uz sadarbību ar biznesu, kas nestu pieredzi, jaunas zināšanas un naudu.

Iepriekšējās rektora vēlēšanas pavadīja vairāki skaļi skandāli. Latvijas universitātes pārstāvji apstiprina, ka arī šobrīd augstskolas gaiteņos dzirdētas dažādas versijas par vēlēšanu norisi. Sākot ar to, ja neviens no diviem kandidātiem nesaņem pietiekamu balsu skaitu, varētu tikt virzīts kāds tršais.

Pastāvot arī iespēja, ja vēlēšanas izgāžas, padomes locekļus varētu atcelt no amatiem. Jo viņu izvirzīšana notikusi vēl Krišjāņa Kariņa valdības un bijušā Valsts Prezidenta Egila Levita laikā.

Vēl neoficiāli izskanējusi versija, ja vēlēšanās neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu skaitu, Muižnieks varētu amatu uz laiku saglabāt. Un tajā būtu ieinterisēti būvnieki, kuri pieteikušies jaunās Latvijas universitātes Sporta mājas būvniecībā.

11 būvfirmu pieteikumi saņemti vēl oktobrī, bet universitāte joprojām nav paziņojusi vai vairākus desmitus miljonu vērtās ēkas būvniecībai ir atrasta nauda un kurš to būvēs.