Eksperts: Krievija ir nedaudz mainījusi stratēģiju Ukrainā (3)

Runājot par šī gada prognozēt karalaukā, ka Šrāders norādīja, ka ukraiņiem pavirzīties uz priekšu ir ārkārtīgi sarežģīti - pietrūkst artilērijas un munīcijas, pietrūkst visa veida krājumi, taču svarīgākā ir gaisa aizsardzība, tāpēc sabiedrotajiem pēc iespējas ātrāk vajadzētu sniegt palīdzību Ukrainai.

Pēc Šrādera paustā, tas, kas ir solīts, ir viena lieta, taču ne mazāk svarīgi ir tas, kas notiek frontes līnijā. Patlaban Hersonā ukraiņi ir tikuši pāri upei un pāri tiltiem un nedaudz pavirzījuši frontes līniju uz priekšu. Stratēģiski ir svarīgi, lai Ukrainas armija ieņemtu Armjansku. Tādā gadījumā Ukrainas armija tiktu galā ar lidlaukiem, piegādes ķēdēm un citiem stratēģiskiem punktiem, lai pilnībā atbrīvotu valsti no okupantu karaspēka.

Eksperts atzīmēja, ka, neskatoties uz Krimas tiltu, ko ukraiņu spridzina, ir nepieciešams tikt galā ar vēl diviem.

Ja ukraiņiem izdotos ieņemt Armjansku, tad viņi varētu tikt galā ar visām gaisa aizsardzības sistēmām un nodrošināt to, ka krievi vairs nespēs veikt piegādes Krimā esošajiem militārajiem spēkiem. Tā, viņaprāt, būtu taktiskā un praktiskā lieta attiecībā uz Ukrainas dienvidiem.

"Ja ukraiņi atbrīvotu Krimu, nebūtu draudu, ka Krievija no Krimas pāri Melnajai jūrai varētu apšaudīt vai citādi apdraudēt NATO bāzes, kas izvietotas Rumānijā, Bulgārijā, Moldovā. Tas tiešā veidā attiektos uz mūsu drošību. Tāpēc politisks, militārs, ekonomisks un humāns atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs," sacīja Šrāders.

Viņš uzsvēra, ka Krievija patlaban mēģina darīt visu, lai karu paildzinātu un neļautu Ukrainas militārajiem spēkiem virzīties uz priekšu. LĀI pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka krievi ir nedaudz mainījuši stratēģiju, piemēram, izvērš diversijas, cenšas rekrutēt Ukrainas armijā pašu iedzīvotājus, kas īpaši notiek Krimā un Dienvidaustrumu reģionos.

Šrāders secina, ka šis ir kaut kas tāds, ko Krievija iepriekš nedarīja un tas ir bīstami.

"Tāpat Krievija pret Ukrainu izmanto precīzas tāldarbības triecienspējas, kas Krievijai maksā dārgi, taču gaisa aizsardzība vienmēr ir dārgāka nekā uzbrukumi. Tāldarbības raķetes padara Ukrainas aizsardzību finansiāli apjomīgu. Protams, jāņem vērā arī iedzīvotāju morālais noskaņojums. Tās ir ciešanas, raķetes trāpa dažādiem objektiem. Tāpat Ukrainai nepietiek līdzekļu gaisa aizsardzībā," teica Baltijas Aizsardzības koledžas lektors.

Viņš norādīja, ka Krievijas lielā priekšrocība ir cilvēku resursi. Krievi var rekrutēt un sūtīt uz Ukrainu teju neierobežotu skaitu cilvēku, piemēram, ja armijā no ciemata, kurā dzīvo 3000 līdz 5000 iedzīvotāju, iesauc 15 līdz 20 cilvēkus, to nevar uzskatīt par būtisku sabiedrības mobilizāciju. Ukrainai cilvēku resursi ir mazāki, taču jāņem vērā, ka krieviem ir jāapmāca iesauktie un jāpadara tos darboties spējīgus, lai varētu veiksmīgi izpildīt kaujas operācijas.

Pēc LĀI pētnieka paustā, ja Ukraina sešos mēnešos spēja nogalināt 40 000 līdz 50 000 krievu karavīru, tas liecina, ka krievi sūta karot nesagatavotus cilvēkus, jo nav laika viņus apmācīt.

Viņš uzsvēra, ka Rietumiem ir jāapmāca ukraiņi, jāizstrādā efektīvākas un labākas apmācības programmas, ko viņiem piedāvāt, lai ukraiņi varētu vadīt lielākas vienības un veikt svarīgas operācijas.

"Tam ir jānotiek ilgtermiņā, papildus militārajam un finansiālajam atbalstam, jo Krievija mēģina novājināt Ukrainu dažādos veidos - graut sabiedrības morāli un noturību, bloķēt ekspertu, ostu darbību, sagraut infrastruktūru. Tāpat Krievija cenšas visos veidos ar dažādām metodēm novājināt ukraiņu armiju. Es iezīmēju vidēja termiņa lietas, kas mums jārisina.

Ukrainas sabiedrotajiem un Ukrainai ir svarīgi atgūt Krimu un veikt šādu būtisku soli, lai kara laukā notiktu izmaiņas," pauda Šrāders.

LĀI pētnieks uzsvēra, ka, negaidot papildus Ukrainas uzvaras bez militārā atbalsta, Rietumiem ir jānodrošina viss nepieciešamais militārais atbalsts, lai Ukrainas armija ieņemtu Armjansku, iznīcinātu okupantu militāros spēkus Krimā, bet pēc tam, izmantojot šo stratēģisko un Krievijai politiski ļoti svarīgo simbolisko priekšrocību, atbrīvotu visu Ukrainu no Krievijas okupantu armijas. Viņa ieskatā, tikai šāda politika uzlabos drošības situāciju Eiropa un veicinās politikas tradīciju transformāciju un varas nomainu Kremlī.

LETA jau rakstīja, ka Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā sākās 2022.gada 24.februārī.