Putins represiju ziņā pārspējis visus PSRS līderus, izņemot Staļinu

"Projekt" publicējis apjomīgu pētījumu, kurā analizētas krimināllietas un administratīvās lietas, kas nonākušas Krievijas Federācijas tiesās Putina ceturtā prezidentūras termiņa laikā, tas ir, no 2018. līdz 2023. gadam.

Publikācijas autori pētījumu veltījuši Krievijas cietumā mirušajam opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, norādot ka viņu arī noslepkavojis Putins.

"Projekt" raksta, ka sešu gadu laikā Krievijā tiešām politiskām represijām pakļauti vairāk nekā 116 000 cilvēku, no kuriem 11 442 par saviem izteikumiem vai piedalīšanos mītiņos saukti pie kriminālatbildības, bet aptuveni 105 000 - pie administratīvās atbildības.

Pētījuma autori salīdzinājuši iegūtos datus ar līdzīgu statistiku PSRS komunistiskā režīma laikā. Žurnālisti aprēķinājuši, ka Putina laikā Krievijā par "ekstrēmismu" un varas iestāžu kritiku notiesāts vairāk cilvēku nekā par "pretpadomju propagandu" komunistisko diktatoru Ņikitas Hruščova un Leonīda Brežņeva laikā. No 2018. līdz 2023. gadam tiesās nonākušas lietas pret 5613 cilvēkiem, kas apsūdzēti pēc pantiem, kurus cilvēktiesību aktīvisti atzinuši par represīviem ("ekstrēmisms", "terorisma attaisnošana", "viltus ziņas" un "armijas "diskreditēšana").

Tas ir nedaudz vairāk nekā laikā no 1956. līdz 1961.gadam, kad pie varas atradās Hruščovs un saskaņā ar kriminālkodeksa pantiem par "pretpadomju aģitāciju un propagandu" un "apzinātu nepatiesu izdomājumu izplatīšanu" par komunistisko režīmu tika notiesāti 4883 cilvēki. Turpmākajos gados līdz tā dēvētajai pārbūvei jeb perestroikai no 1962. līdz 1985. gadam saskaņā ar šiem pantiem tika notiesāti 3234 cilvēki.

Saskaņā ar "Projekt" aprēķiniem laikā no 2018. līdz 2023. gadam Krievijas tiesām tika nodotas 5829 lietas, kas ierosinātas pēc pantiem par noziegumiem pret valsti (spiegošana, valsts noslēpuma izpaušana, sadarbība ar ārvalstu organizācijām u.c.), kā arī pēc pantiem, kas saistīti ar atteikšanos piedalīties karā pret Ukrainu.

Kā vēsta tīmekļa izdevums "Agenstvo", kas ir "Projekt" blakusprojekts, Krievijā pēc pantiem par valsts noslēpuma izpaušanu un spiegošanu ir tiesāts vairāk cilvēku nekā Aukstā kara laikā. Laikposmā no 2018. līdz 2023.gadam par spiegošanu tika apsūdzēti 39 cilvēki, kas vidēji ir nedaudz vairāk par sešiem cilvēkiem gadā. Tikmēr padomju tiesas laikā no 1967. līdz 1974.gadam par spiegošanu notiesāja vidēji ne vairāk kā divus cilvēkus gadā. Krievijā sešu gadu laikā par valsts noslēpumu izpaušanu tiesāja 329 cilvēkus, tas ir, vidēji 54 cilvēkus gadā, savukārt KPFSR no 1967. līdz 1974. gadam notiesāja vidēji nedaudz vairāk par četriem cilvēkiem gadā.

Žurnālisti aprēķinājuši, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā tiesām nodotas lietas pret 4642 cilvēkiem, kuri atteikušies piedalīties karā. Visizplatītākais militārpersonām piemērotais pants ir par patvaļīgu karaspēka daļas atstāšanu, saskaņā ar kuru sešu gadu laikā ir notiesāti 4373 cilvēki. Salīdzinājumam 2021. gadā, tas ir, pirms atkārtotā iebrukuma sākuma, tiesas izskatīja 527 šādas lietas. Otrs izplatītākais pants ir nepakļaušanās pavēlei, un saskaņā ar to 2023. gadā tiesas priekšā stājās 289 cilvēki, kamēr iepriekšējos piecos gados tādu bija tikai deviņi.

"Projekt" autori secinājuši, ka represiju mēroga ziņā Putins "jau sen pārspējis gandrīz visus padomju ģenerālsekretārus, izņemot vienu - Josifu Staļinu".