KNAB rosina apsūdzēt bijušo CVK priekšsēdētāju un divus esošos komisijas darbiniekus

Saskaņā ar KNAB preses paziņojumu un LETA iepriekš rakstīto KNAB ieguva pietiekamus pierādījumus, ka informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmējs iepirkuma dokumentācijā, iespējams, norādīja nepatiesu informāciju par plānotajiem pakalpojumiem, tādējādi saņemot samaksu no CVK par faktiski neveiktiem darbiem. Iesaistītie CVK nodarbinātie, apzinoties uzņēmēja iniciēto prettiesisko darbību sekas, parakstīja viltoto dokumentāciju.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav konstatēti fakti, kas ļautu apšaubīt 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu leģitimitāti.

KNAB kriminālprocesu sāka 2022.gada 7.novembrī.

Bijušo CVK priekšsēdētāju rosināts apsūdzēt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu, uzņēmēju par krāpšanu lielā apmērā, bet pašreizējos CVK darbiniekus - par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu. Kā noskaidroja LETA, abiem CVK darbiniekiem drošības līdzekļi nav piemēroti, tomēr viņu amatus KNAB neatklāja.

CVK aģentūrai LETA apliecināja, ka komisijai nav informācijas no KNAB par to, ka kāds no esošajiem CVK darbiniekiem būtu saistīts ar šo lietu un nav informācijas, ka kādam būtu kāds statuss vai piemērots drošības līdzeklis.

Tāpat KNAB aicinājis prokuratūru turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā sākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret uzņēmumu, kura interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

Kriminālprocess tika sākts pret vēl septiņām personām, taču izmeklēšanas laikā šo personu darbībās netika iegūts apliecinājums, ka tās būtu veikušas noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likumu šīs personas kriminālprocesa laikā zaudēja statusu un izmeklēšanas darbībās piedalījās liecinieka statusā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2021.gada jūnijā "SOAAR" ieguva 275 370 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, balsošanas un balsu skaitīšanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

Tā paša gada aprīlī uzņēmums ieguva 154 802 eiro vērtu līgumu par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

"SOAAR" vārds izskanējis arī Iekšējās drošības biroja (IDB) izmeklētajā kriminālprocesā.

IDB kriminālprocesu sāka 2022.gadā un februārī rosinājis apsūdzēt divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūras amatpersonu un uzņēmēju par pretlikumīgām darbībām elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izveides iepirkumos. Latvijas Televīzija ziņoja, ka saka minētais uzņēmējs ir Renārs Kadžulis.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "SOAAR" īpašnieki vienādās daļās ir Renārs Kadžulis un Leonards Survilo. Viņi ir arī uzņēmuma valdes locekļi. 2020.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,12 miljoni eiro, bet peļņa - 675 000 eiro, savukārt par vēlākiem gadiem dati nav pieejami.