Viena sabiedrības daļa to sauc par vandalismu un pauž sašutumu par apķēpātajiem tiltiem, pažobelēm, vilcieniem, mājām. Taču ir arī pilnīgi pretējs viedoklis – citi iedzīvotāji uzskata, ka ielu māksla ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības daļa un ir jāatrod veidi, kā ielu māksliniekiem legāli atļaut darboties pilsētvidē.
Precīzu skaitļu par to, cik grafiti problēma ir izplatīta Rīgā un citviet Latvijā neeksistē. Šādu statistiku neapkopo ne Rīgas domē, ne Rīgas pašvaldības policijā.
Ņemot vērā, ka ēkām nodarīto bojājumu novēršana ir katra īpašnieka atbildība, grūti noteikt arī kopējos zaudējumus, ko gada laikā sabiedrībai nodara šīs nelegālās "mākslas" izpausmes. Zināmu ieskatu var sniegt Valsts policijas dati, bet tā esot vien aisberga redzamā daļa.
"Tādu atsevišķu statistiku mēs nevaram sniegt, bet zem krimināllikuma 180. panta kopā pa visu Latviju par visa veida īpašuma bojāšanu, piemēram, šogad ir 2,5 tūkstoši šādas lietas. Jāsaka gan, ka pat gadījumā, kad vaininieks pieķerts, ne visa informācija par īpašumu bojājumiem ar grafiti nonāk līdz Valsts policijas statistikai, it īpaši, ja tie ir salīdzinoši viegli notīrāmi. Bet gadījumos, kad notikusi nopietnāka īpašuma bojāšana, ir paredzēts sods, un tas nav no tiem mazākajiem. Tad ir paredzēta arī kriminālatbildība un grafiti autori var rēķināties ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem, kā arī ar piespiedu darbu un naudassodu," atklāj Lāsma Greidāne, Valsts policijas pārstāve.