Konceptuāli atbalsta likumprojektu, kas aizliedz Krievijas lauksaimniecības produktu importu

Likumprojektam plānots lūgt noteikt steidzamību un priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūtu izskatīt priekšlikumus, Saeima 22.februārī arī varētu lemt par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Šodien komisijas sēdē lielākā daļa lauksaimnieku pārstāvju pauda atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai šajā jomā, reizē dažiem no viņiem paužot vēlmi pēc vēl stingrāka regulējuma. Tomēr cūkkopības jomas pārstāve norādīja, ka, ja pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpinās lietot Krievijas izcelsmes lopbarības izejvielas, tad ar šādām izmaiņām padarīsim sevi konkurētnespējīgākus.

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi Nacionālās apvienības (NA) virzītajiem un Saeimas izskatīšanai komisijās nodotajiem grozījumiem, kas līdzīgi paredz aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

NA deputāts Butāns komisijas sēdē vaicāja par to, cik no atmuitotās produkcijas Latvijā paliek un cik aizved uz ES citām dalībvalstīm. ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane norādīja, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas. Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

Atbildot uz NA deputāta jautājumu, ZM pārstāve norādīja, ka likumprojektā paredzētais aizliegums attiecas tikai uz produktiem, kas paliek Latvijā, nevis tiem, kas tiek tālāk aizvesti uz ES.

Gan Freimane, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Jaunās vienotības" (JV) deputāts Jānis Reirs norādīja, ka Latvijai neesot tiesību noteikt aizliegumu citām ES dalībvalstīm paredzētajai produkcijai.

Butāns pārmeta, ka iepriekš netika balsots par NA iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, tādējādi "kara apstākļos esam zaudējuši trīs nedēļas". Reaģējot arī citiem Butāna izteikumiem, Reirs atbildēja, ka viņam nav pieņemami, ka kolēģi politiski "profilējas uz cilvēku asinīm" un noniecina savu valsti. Budžeta komisijas vadītājs akcentēja, ka Latvija ir pirmā valsts, kas atņēmusi Krievijai īpašumu - Maskavas namu, viena no valstīm, kas strādā pie rietumos iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanas par labu Ukrainai un Latvija ir viena no dažām līdervalstīm atbalsta sniegšanā Ukrainai, rēķinot pēc vērtības no iekšzemes kopprodukta.

JV politiķis noraidīja pārmetumus par vilcināšanos un norādīja, ka sākotnēji NA iesniegtais likumprojekts esot "brāķis, kuram nav nekādas jēgas". Reirs arī norādīja, ka sabiedrībai ir jāzina, ka pēc ZM un citu ministriju sagatavotā piedāvājuma mūsu nozares cietīs, jo, piemēram, palielinot lopbarības maksai, pieaugs cenas lopkopības, putnkopības produktiem, arī olām.

Atbildot uz Budžeta komisijas vadītāja teikto, Butāns novērtēja, ka kolēģa teiktajā esot "daudz emociju". NA deputāts atzīmēja, ka pārmetums bija valdības virzienā, tajā skaitā, nekas neliedza valdībai proaktīvi nākt ar savu piedāvājumu, taču tajā vietā lūzuma punkts bijis pēc tam, kad NA iesniedza savu piedāvājumu.

NA respektē Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pausto, ka savukārt par tranzīta aizliegumu jāvienojas ES līmenī. Uz likumprojekta otro lasījumu Ārlietu ministrijai jāziņo par panākto progresu atbalsta tranzīta aizliegumam panākšanai ES līmenī, sacīja Butāns.

NA politiķis arī aicināja likumprojektā paredzēto aizliegumu attiecināt arī caur Latviju ievedamajiem lauksaimniecības produktiem uz citām ES dalībvalstīm. Komisija sēdē gan likumprojekta papildināšana uz pirmo lasījumu netika atbalstīta. Reirs no savas puses akcentēja, ka, tad nāktos izstāties no ES, lai varētu vienpusēji ierobežot muitas procedūru veikšanu.

Finanšu ministrijas pārstāve līdzīgi norādīja, ka, ja aizliegums tiktu attiecināts uz citām ES dalībvalstīm caur Latviju ievedamajām lietām, tad pret Latviju Eiropas Komisija varētu sākt pārkāpuma procedūru. Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere vērsa uzmanību, ka Latvija ir saistošas starptautiskās saistības.

Butāns norādīja, ka tagad ir karš un ka jau tagad esot precedents nesen pieņemto regulējumu bankām, lai gan neesot ticis ievērots Eiropas Savienības regulējums un netika sagaidīts Eiropas Komisijas atzinums pirms lēmuma pieņemšanas.

Reirs gan uzsvēra, ka banku regulējuma gadījumā pārkāpums nebija un ka ir atšķirība starp tirdzniecību, kas ir ES tieši regulēta joma un banku regulējumu, kas nav viena no ES ekskluzīvajām jomām.

Atsaucoties uz zemnieku pārstāvju teikto, JV politiķis pozitīvi novērtēja, ka beidzot skaļāk izskan, ka Latvija ir pirmā ES, pirmā Rietumvalsts, kas virzās uz lauksaimniecības produktu importa no Krievijas aizliegšanu.

ZM virzīto likumprojektu par lielā mērā atbilstošu novērtēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Meistere.

Kā ziņots, atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likumprojektā plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.