Pēdējā laikā ES novērota Ķīnas tendence dibināt jaunus uzņēmumus un tajos nodarbināt Ķīnas pilsoņus, nevis vietējos. Tādējādi tiek panākts, ka Ķīna gūst piekļuvi ES tirgum, vienlaikus saglabājot pilnīgu kontroli pār uzņēmuma darbību, jo Ķīnas pilsoņi arī ārzemēs ir pakļauti Pekinas kontrolei.
Lai nepieļautu Ķīnas nelabvēlīgu ietekmi un pārlieku lielu ekonomisko atkarību stratēģiskos sektoros, kā arī novērstu draudus nacionālajai vai ES drošībai, investīcijas tiek pārbaudītas gan nacionālā, gan ES līmenī. Tomēr arī pašiem uzņēmumiem jābūt kritiskiem pret darbaspēku no Ķīnas un Ķīnas investīcijām, jāsamēro riska līmenis un gūtais labums, norādījis Latvijas specdienests.
Riski rūpīgi jāizvērtē ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī akadēmiskajā un pētniecības vidē. Ķīna bieži sadarbojas ar izglītības iestādēm, pētniecības institūtiem un domnīcām ārvalstīs, arī Latvijā.
Tomēr jāņem vērā, ka sadarbībai var būt arī ēnas puses. Ķīnas pilsoņi, pat atrodoties ārvalstīs, ir pakļauti Ķīnas kontrolei un regulāri uztur kontaktus vai ziņo par savām aktivitātēm un iespaidiem.
Pēdējos gados Ķīna izrādījusi pastiprinātu interesi un ieguldījusi resursus tādu nozaru izpētei kā biotehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, zaļā enerģija un citās. Konkurētspēja šajās jomās nozīmē ne tikai spēju sacensties ar citām lielvarām un kāpināt ekonomisko un militāro kapacitāti, bet dominēt konkrētajās nozarēs.
Tā saukto pārspējtehnoloģiju attīstīšana sniedz unikālu un neatkārtojamu iespēju iegūt absolūtu pārsvaru konkrētajā sektorā, izveidot jaunu tirgu un to kontrolēt.