Atlaists LDz finanšu direktors Razums un Tehniskās direkcijas vadītājs Šmuksts

Līgumu par 48 vilciena pieturu modernizāciju LDz noslēdza 2021. gadā. No Eiropas naudas tam bija paredzēti 37 miljoni eiro. Projektu bija jāpabeidz divu gadu laikā. Līdz pagājušā gada beigām pagaidu ekspluatācijā bija nodotas tikai divas pieturvietas. Vēl vairākās darbi tuvojas noslēgumam, bet citās dēl nemaz nav sākti.

Kavēšanās dēļ dzelzceļš zaudēja 20 miljonus Eiropas fondu naudas. Projektu turpina šogad, kad sācies jauns plānošanas periods un var pretendēt uz naudu no jaunā Eiropas budžeta.

Būvdarbus šajā projektā veic uzņēmumu apvienība, kur galvenais būvnieks ir BMGS. Tas paralēli strādā arī 71 miljonu vērtā "Latvijas dzelzceļa" projektā, kurā modernizē Jelgavas līniju vilcienu ātruma paaugstināšanai.

Šonedēļ fondu uzraugs CFLA Satiksmes ministrijai un "Latvijas dzelzceļam" uzdeva divu nedēļu laikā sniegt informāciju, - ir esošais būvnieks ir spējīgs pabeigt abus projektus vai līgums jālauž un jāmeklē cits.

Tas nozīmē, ka "Latvijas dzelzceļam" būtu jāatmaksā šajos projektos jau iztērētā Eiropas nauda. Peronu modernizācijā tie ir gandrīz 18 miljoni eiro.

Problēmas projektā ieviesis atklājums par dubulto finansēšanu. "Latvijas dzelzceļš" būvniekam iznomāja savu tehniku un ļāva algot savus darbiniekus. "Nekā personīga" pagājušā gada oktobrī jau stāstīja, ka fakts, ka dzelzceļa darbinieki nesaskaņoti strādā BMGS vai iznomā firmai savu tehniku, paša "Latvijas dzelzceļa" iekšienē tika novērtēts kā iespējama korupcija.

Šī ir summa, ko BMGS jau samaksājis, bet vēl aptuveni 600 tūkstošus uzņēmums dzelzceļam par pakalpojumiem ir parādā. Šo teju miljonu dzelzceļš no Eiropas naudas nevarēs maksāt.

Valsts uzņēmums veicis iekšējas pārbaudes, kā šāda situācija radās. Piesaistīja arī ārēju aditoru. Secināja, ka nekāda krāpšana vai korupcija nav notikusi, bet uzņēmumā nav skaidrības, kurš par ko ir atbildīgs.

Šonedēļ dzelzceļš piedzīvojs nopietnas kadru pārmaiņas. Darbu atstājuši vairāki svarīgi darbinieki. Dzelzceļa vadītājs apgalvo, ka tas nav saistīts ar problēmām Eiropas finansētajos projektos.

Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā. Rinalds Pļavnieks uzsver, ka tas ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Tomēr finanšu direktoram Remam Razumam šopiektdien "Latvijas dzelzceļā" bija pēdējā darba diena. Dzelzceļš uzstāj, ka tas nav saistīts ar kļūdām peronu projektā. Darbs uzteikts arī Ērikam Šmukstam, kas dzelzceļā vadošos amatos strādājis vairākas desmitgades.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Viņi bija izveidojuši sev prezidentu amatus, par kuriem saņēma papildu samaksu par tiem pašiem darba pienākumiem. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā. Tehnikas iznomāšanas uzraudzība bija viņa atbildība.

Būvnieks BMGS darbu kavējumos vaino nekārtības ap "Latvijas dzelzceļa" tehnikas iznomāšanu un novēlotus maksājumus. Valsts uzņēmums privātajam pārmet nespēju sakārtot papīrus un piesaistīt darbiniekus. Strīdu patiesais iemesls varētu būt tas, ka papildus jau esošajiem projektiem, būvnieks cīnās arī par līgumu dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizēšanai Bolderājas virzienā.

BMGS pagājušā gada izskaņā no iepirkuma tika izslēgts. Uzvarēja būvnieku "Nordes būve" un "BCC" apvienība. 58 miljonus eiro vērtajā projektā būvkompānijas piesaistījušas apakšuzņēmumu "TEK Baltic", kurā daļas pieder kādreizējam politiķim Emīlam Jakrinam.

Būvnieks tiesai pieprasījis steidzami noteikt pagaidu noregulējumu - aizliegt "Latvijas dzelzceļam" slēgt līgumu ar "Nordes būve" un "BCC apvienību".

Būvnieku savstarpējās cīņas par valsts uzņēmuma pasūtījumiem šobrīd valsts uzņēmumam jau izmaksājušas zaudētus Eiropas naudas miljonus.Turklāt kavēšanās projektu sadārdzinājusi. Bolderājas līnijas modernizēšanā BMGS piedāvājums bija par septiņiem miljoniem lētāks nekā izbvēlētais, politbiznesmeņu aizēnotais, piedāvājums. Tomēr līdzšinējā pieredze liek apšaubīt, vai kompānija to būtu spējīga īstenot laikā un bez kārtējā sadārdzinājuma.