Raidījums: Lielākajās saimniecībās platību atbalsta subsīdijas pārsniedz pusmiljonu

Iespējams, tieši fakts, ka vairākās lielās augkopības saimniecībās saņemtie platību maksājumi aizvadītajā gadā ir sarukuši, bijis viens no iemesliem, kādēļ to traktori bija redzami ielās. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" ziņo, ka pašās lielākajās saimniecībās maksājumi, kas saistīti ar zemes platībām, 2023. gada ietvaros (kalendārajā gadā) ir sarukuši, ja salīdzina ar 2022. gadu. Tā liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati par kalendārajā 2023. gadā izmaksātajiem platību atbalsta maksājumiem.

Pērn piecdesmit lielākās saimniecības platību maksājumos saņēmušas no 260 tūkstošiem līdz vienam miljonam eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, te redzams samazinājums pat par vairākiem simtiem tūkstošiem.

Pagaidām saimniecības vēl nav saņēmušas visus papildu maksājumus, kas saistīti dalību Eiropas zaļā kursa jeb tā saukto ekoshēmu aktivitātēs.

Piecus gadus – no 2023. līdz 2027. gadam dažāda veida atbalstu lauksaimniecībā strādājošajiem izmaksās, vadoties pēc Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijā. Piecos gados atbalstam kopumā būs pieejami 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa jeb 1,7 miljardi - tiešajiem maksājumiem.

Atšķirībā no iepriekšējā perioda, tagad prasība ir vismaz ceturto daļu naudas atvēlēt zaļināšanas prasībām jeb tā dēvētajām ekoshēmām.

Tas nozīmē, ka zemnieki var saņemt pamatatbalstu par platībām, savukārt papildu naudu – brīvprātīgi pievienojoties vienai vai vairākām no sešām ekoshēmām, pildot to prasības. Atsevišķām no tām ir paredzētas specifisku atskaitīšanos.

Tas arī radījis niknumu par birokrātiju. Zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" īpašnieks Māris Bērziņš, kurš arī piedalījās protestos saka: "Visa gada garumā bija pilnīga neziņa.

Tu nesaproti, vai es esmu pareizi fotofiksāciju veicis, vai es esmu iesniedzis laikus, vai es esmu kaut ko nokavējis, vai kaut ko par daudz izdarījis vai kaut ko pa maz, bailes no tā, ka es tak uz lauka izdaru visu, ko man prasa. Pat labāk, bet vai es spēšu saņemt šo atbalstu.

Tikai dēļ tā, ka es neesmu pareizi noziņojis, es neesmu pareizo pogu nospiedis pareizā brīdī vai pareizo bildi uztaisījis, un tas dzina tādā izmisumā."

To, ka kaut kas tomēr aizgājis greizi, apliecina gan Zemkopības ministrijas, gan Lauku atbalsta dienesta pārstāvju teiktais, un solījumi iespēju robežās mainīt un uzlabot pierādījumu iesniegšanas kārtību atbalsta saņemšanai.

Par aizvadīto pirmo gadu pēc jaunās politikas un zemnieku iesaisti ekoshēmās LAD vadītāja vietnieks Indulis Āboliņš saka: "Tātad, pirmkārt tā lielākā problēma ir tā, ka to bilžu nav. Un otrs ir, ka tur nav nofotografēts tas, kas būtu jānofotografē. (..) Tā piektā ekoshēma ir eskalējusi tās visas Kopējās lauksaimniecības politikas reformas sarežģījumus.

Jo, ja mēs runājam par 62 maksājuma veidiem, tad 60 maksājumu veidos nevajag nekādas fotogrāfijas - neko nevajag, nevajag nekādu LIZ [lauksaimniecībā izmantojamo zemju] pārvaldības sistēmu, neko."

Zemnieks Bērziņš gan pauž pamatīgu skepsi, vai pēc iesniegtajām fotogrāfijām kāds varētu saprast, kāda tehnoloģija tieši tikusi pielietota – ar aršanu, vai bez.

"Mums ir ļoti intensīvs sarunu cikls. Tiešām mēs vēlamies mainīt šo Kopējo lauksaimniecības politikas plānu, līdzīgi kā citas Eiropas dalībvalstis. Un sarunas notiek par šīm ekoshēmām. Mēs bijām diezgan unikāli, un viņas bija sataisītas daudz.

Citām valstīm bija, piemēram, divas vai trīs . Un tagad arī šī Lauksaimnieciskā darbība pierādīja, ka divas ekoshēmas vai nu ir apvienojamas, vai varbūt kāda likvidējama, veidojot jaunu," saka Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Uz šo brīdi izmaksāti aptuveni 85 % no subsīdijām, kas par aizvadīto gadu paredzēti lauksaimniecībai. Tai skaitā viss pamatmaksājums, bet papildu maksa pēc ekoshēmu principa – tikai daļēji.

"Šobrīd atbalsts [2023. gadā] ir samazinājies. Konkrēti manā gadījumā par 35%. Par ekoshēmām es no galvas šobrīd nepateikšu, visām, protams, nepieteicos, bet kaut kādai daļai pieteicos. Vai es kvalificējos, vai tas atbilst šīm prasībām vai neatbilst, es līdz šim brīdim to nezinu," saka Bērziņš.

Pēc "de facto" lūguma LAD apkopoja TOP 50 lielākos platību atbalsta saņēmējus 2022. un 23. gadā (kalendārā gada ietvaros). Starp līderiem – daudz augkopības saimniecību.

Ja 2022. gadā pirmais piecdesmitnieks platību subsīdijās kopsummā saņēma gandrīz 28 miljonus eiro (27 851 154 eiro) tad 2023. gadā tie ir divdesmit miljoni (20 192 996).

Pirms gada topa līderis platību atbalstā saņēma 1 425 481 eiro, pērn lielākā izmaksa vienai saimniecībai bija 1 068 297 eiro. Ceturtā daļa saņēmēju topā nomainījusies. Uz augšu tikušas tostarp vairākas saimniecības, kas nodarbojas ar lopkopību.

Pagaidām LAD tikai izlases veidā ir skatījies, kā, mainoties politikai, mainījušies atbalsta apjomi starp dažāda tipa saimniecībām. "Maksājumu ieguvēji ir principā lopkopības saimniecības, kas to dara gana intensīvi.

Jo tad ir pieaudzis saistītais maksājums un arī ir šie papildu maksājumi, ko es jau minēju, par šo emisiju mazinošo lopkopību, par paaugstinātām labturības prasībām.

Protams, jaunajās modernajās saimniecībās tas tiek ievērots un viņi šos maksājumus saņem vairāk. Otra grupa, kas tā kā ir ieguvēji, ir tās augkopības saimniecības, kas piedalās šajās eko shēmās," saka LAD vadītāja vietnieks Indulis Āboliņš.

Formāli vienai saimniecībai ir uzlikti platību maksājumu griesti – 100 000 eiro. Pienākoties lielākam maksājumam, samazinājumu nepiemēro, ja summai, kas pārsniedz griestus, pretī ir pierādāmi izdevumi par darbiniekiem izmaksātām algām un nodokļu nomaksu.

Griestu ieviešana bija Eiropas prasība, taču katras dalībvalsts ziņā bija izvēle, vai pievienoties arī otrai regulai, kas ļauj šos griestus apiet, uzrādot izdevumus par darbiniekiem. Latvija izvēlējusies pievienoties. Tas gan radījis papildu darbu abām pusēm – gan lauksaimniekiem, gan LAD, kas pārbauda iesniegtos dokumentus un lemj par izmaksām.

"Tādēļ manā tīri personīgā ieskatā regulā ir iestrādāta tukša norma, jo ierobežojums par maksājumiem attiecas uz tām saimniecībām, kurām šis plānotais ISIP [ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta] maksājums pārsniedz simts tūkstošus eiro.

Bet, ja šo pārsniegumu saimniecība var pierādīt - ka nauda tērēta algām un sociālajam nodoklim, tad viņiem pilnā apmērā izmaksā. (..) tādā ziņā tas Eiropas regulējums ir vienkārši radījis papildu administratīvo slogu šinī gadījumā no abām pusēm, gan mums kā iestādei, jo mums jāpieprasa no visiem lauksaimniekiem, kuriem šī summa provizoriski varētu pārsniegt 100 000 pierādījumus par tām algām, ko viņi maksā, kurus mēs salīdzinām ar VID datiem, lauksaimniekiem tas ir jāgatavo.

Nu tad mēs te nu kopīgiem spēkiem ieguldām resursus, lai beigās pierādītu to, ka viņi to nosacījumu izpilda un ka var maksāt maksājumus pilnā apmērā," atzīst LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš.

Lai izmainītu kopējo lauksaimniecības politiku un atbalsta saņemšanu, ir vajadzīgs aptuveni gads. Tagad atvērtā diskusija, ko īsti mainīt, ir aktivizējusi nozaru pārstāvjus priekšlikumu iesniegšanai. Turklāt – ne tikai birokrātijas mazināšanai, bet arī plašākai principu maiņai.

Piemēram, Zemnieku federācijā uzsver, ka mērķtiecīgāk jāatbalsta mazas un vidējas saimniecības. "Mums būtu ļoti jāievēro Eiropas nosacījumi, jo tie ir palīdzoši laukos saglabāt zemniekus, tas nozīmē cilvēkus.

Jo mazie, vidējie zemnieki - tās ir ģimenes. Un tieši tāpēc arī šo tiešmaksājumu griestu uzlikšanas iespējas, ko Latvija ir uzlikusi simboliski, un arī pārdalošais maksājums, kas Latvijas izpildījumā - viņš ir nekāds," saka Latvijas Zemnieku Federācijas vadītāja Agita Hauka.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis norāda uz to, ka šajā periodā visvairāk apdalītie lauksaimnieki ar lielāko subsīdiju kritumu ir bioloģiskie. To apstiprina arī Lauku atbalsta dienests.

Taču Gūtmaņa ieskatos, ka tagad labāk risināt tehniskus jautājumus, kas traucē ikdienā, bet neķerties pie naudas pārdales. "Jo tajā brīdī, ja mēs atvērsim sarunas par naudas pārdali, viss sāksies pilnīgi no sākuma. Mēs tā iekšēji sakām - tā ir tāda Pandoras lādes atvēršana. Mēs to ļoti labi atceramies, kā tas bija dažus gadus atpakaļ, kad mēs par to runājām.

Šībrīža kopējās lauksaimniecības politikas naudas sadale neapmierina nevienu. Neviena no organizācijām, neviena no lauksaimnieku grupām - visi ir neapmierināti, kas nu manā ieskatā ir labs rezultāts," saka LOSP vadītājs Gūtmanis.

Brisele Latvijai ir iedevusi teju trīs miljardus, bet neesam īsti skaidri definējuši, kādu mērķi mēs vēlamies ar šo naudu sasniegt, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis. "Es redzu tagad ļoti daudz jautājumu ir par to, kāda ir mūsu stratēģija, kur mēs dodamies, tas ir tas, ko mēs gribētu saprast precīzāk.

Latvijas, piemēram, vai tas ir iekšējā tirgus pašpietiekamības nodrošināšana ar pārtiku, mūsu spēja eksporta tirgos, kur mēs strādājam ar augstu vērtību - mēs it kā pareizi saprotam lietas.

Bet tad, kad mēs paskatāmies, kur mēs to naudu virzām, un tad ir tāda sajūta, ka tie mērķi ir kaut kur par sevi un nauda par sevi. Un tas ir tas, ko pašlaik tiek precizēts," saka Cimermanis.

Piemēram, Latvijā pēdējos astoņos gados aizvien vairāk pieaug platības laukkopībā, kas ietver graudu audzēšanu. Pērn Agroresursu un ekonomikas institūtā veiktajā pētījumā "Lauksaimniecības nozarei piešķirtā atbalsta un atdeves efektivitātes izvērtējums dalījumā pa lauksaimniecības sektoriem" secināts arī, ka starp dažādām nozarēm proporcionāli vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem ir piena lopkopības saimniecības, bet zemākos rādītājus demonstrē laukkopība. Līdzīgi aprēķini ir atdevei no ieguldītajām subsīdijām.

Zemkopības ministrija tomēr nesola ķerties klāt visam uzreiz. "Ierosinājumu ir daudz, līdz tiem mēs vēl neesam tikuši. Mēs gribam sakopt šo 2023. gadu, kur tagad visas darbības no zemniekiem ir izpildītas attiecībā uz ekoshēmām.

Tagad notiek datu pārbaude, mēs izmaksāsim visus maksājumus, un tad mēs ķersimies klāt jau pie šiem lielajiem nākotnes politikas virziena maiņām, bet par to diskusijas vēl nav," saka Raivis Kronbergs.