"Deputāti sen ir ievēlēti." Pabeidz izmeklēšanas par IT iepirkumiem iepriekšējās vēlēšanās

IDB šonedēļ paziņoja, ka lūdzis prokuratūrai uzrādīt apsūdzības krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Lietā iesaistītas divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas, viena Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) amatpersona un uzņēmējs.

"Nevaru sagaidīt, kad es varēšu iet uz prokuratūru," saka aizdomās turētais uzņēmējs Renārs Kadžulis, kuram izmeklēšanā atklātie pārkāpumi neesot saprotami.

Kadžulis ir informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" līdzīpašnieks, un pie prokurores aicināts nākamnedēļ.

Uzņēmums vairāk nekā 10 gadus nodrošināja dažāda veida programmatūru vēlēšanu sarīkošanai. Tagad IDB saskatījis noziegumus trijos PMLP iepirkumos.

Iegādātās programmas ļāva vēlētājiem nobalsot jebkurā viņiem ērtā iecirknī 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, Rēzeknes un Varakļānu novada vēlēšanās un 14.Saeimas vēlēšanās. Iepirkumos uzvarēja vienīgais pretendents – "SOAAR".

"Es lūdzu prokuratūru un iesaistītās iestādes nākt un skaidrot jums, kas tie ir par pārkāpumiem. Un vēl jo vairāk - ja tos ir pieļāvušas kādas iestādes - PMLP, VRAA, organizējot iepirkumus, kā tas attiecas uz mani?!

Es un mans uzņēmums visus darbus ir kvalitatīvi izpildījis, visi ir nobalsojuši, vēlēšanas ir notikušas, deputāti sen ir ievēlēti," neizpratni pauž Kadžulis.

Prokurore Džena Andersone pirms apsūdzību uzrādīšanas runāt par lietu nevēlējās. “de facto” gan neoficiāli zināms, ka aizdomas saistītas ar iepirkumu organizēšanu viena uzņēmuma interesēs, ierobežojot konkurenci.

Arī PMLP interviju atteica, bet atzīmēja, ka iesaistītie darbinieki ir atstādināti no iepriekš ieņemtajiem amatiem. Turpretim VRAA pagaidām nemaz nezinot, kuru no viņu darbiniekiem varētu apsūdzēt, jo PMLP iepirkumos oficiāli neviens no iestādes nav piedalījies.

VRAA ir lūgusi IDB atklāt, kurš no viņu darbiniekiem ir iesaistīts un vai nav jānosaka kādi amata ierobežojumi, taču birojs ar šiem jautājumiem pāradresējis pie prokuratūras.

"Mūsu rīcībā nav oficiālas informācijas un neoficiālas informācijas, kas ļautu identificēt kādu no darbiniekiem, kas varētu būt iesaistīts izskanējušajos procesos. Un arī mums šobrīd ir grūti identificēt to, jo ap un par elektronisko iepirkumu sistēmu un elektroniskajiem katalogiem, kuros varētu būt bijusi saistība ar šo procesu, mums strādā aptuveni 20 darbinieki.

Līdz ar to, mums ir grūti pateikt, par ko iet runa," saka VRAA direktora vietnieks Arvis Širaks.

Iekšējās drošības biroja izmeklētās lietas ietvaros uzņēmumam "SOAAR" arestēta nauda vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. "SOAAR" līdzīpašnieks Kadžulis šādu rīcību uzskata par prettiesisku un nesamērīgu, jo arestētā summa ir lielāka nekā uzņēmums minēto trīs līgumu ietvaros no valsts saņēmis.

Arestēti ir arī pēdējās Saeimas vēlēšanās nopelnītie - 161 044 eiro, kuri uzņēmuma kontā tā arī nekad nav ieripojuši.

"Par 2022. gada Saeimas vēlēšanām, kur neviens neapšauba to norisi, mums joprojām nav samaksāts. Neviens centrs. Nulle centi. Mums visa līgumcena, kas vēl nav noticis darījums, jo mums nav samaksāts, ir nosaukti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un mums kontos arestēti. Un šim nenotikušajam darījumam ir aprēķināti nodokļi un arī tie ir arestēti," neapmierināts ir Kadžulis.

Cik raidījums noskaidroja, "SOAAR" ar PMLP pašlaik nevar vienoties par pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanu. Katram ir savs dokumenta variants, ko otra puse neparaksta.

IDB kriminālprocess nav vienīgais par vēlēšanu norisi. KNAB ir pievērsies iepriekšējās Centrālās vēlēšanu komisijas darījumiem ar "SOAAR". Piemēram, iepirkumā par IT atbalstu iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 40 tūkstoši eiro tika izmantoti, lai "SOAAR" iegādātos datorus un citu tehniku. Valsts kontrole uzskatīja, ka CVK pārmaksājusi, jo faktiski nopirkusi uzņēmējam iekārtas.

Iepriekš KNAB sniegtā informācija liecināja, ka šajā lietā aizdomās turētā statuss ir bijušajai CVK priekšsēdētājai un uzņēmuma vadītājam. Šonedēļ KNAB priekšnieks Jēkabs Straume LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pavēstīja, ka birojs izmeklēšanu ir pabeidzis.

"Izmeklēšana jau ir noslēgusies pagājušajā gadā, bet noteiktu apstākļu dēļ nebija iespējams nodot šo lietu apsūdzību uzrādīšanai prokuratūrā. Cik man ir zināms, šī lieta jau tuvākajā laikā tiks nodota prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai," sacīja Straume.

Lai vēlēšanu rīkošana nebūtu atkarīga no viena komersanta, vēlēšanu IT sistēmas pakāpeniski tika pārņemtas valsts pārziņā.

Taču janvāra beigās Ministru kabinets slēgtā sēdē skatīja piedāvājumu tomēr neattīstīt esošo vēlēšanu vadības sistēmu dažādu risku dēļ, tajā skaitā ar drošību saistītu, un virzīties uz jaunas platformas izveidi. Auditorfirma "Ernst&Young" lēsusi, ka vēlēšanu sistēmas modernizācija indikatīvi prasīs virs 8 miljoniem eiro sešu gadu laikā.

Valdības plānu detaļas ir slepenas, bet zināms tas, ka pašlaik notiek darbs pie tiešsaistes vēlētāju reģistra, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balstot jebkurā iecirknī. Šis risinājums prasīs vairāk naudas nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās.

Ja 14. Saeimas vēlēšanās elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs izmaksāja 161 044 eiro, tad šādas sistēmas izstrādei uz Eiroparlamenta vēlēšanām paredzēti vismaz 295 000 eiro, neskaitot naudu papildus amata vietām.