Apsūdzētie un bēgošs deputāts. EP vēlēšanu raibie saraksti

Šīs EP vēlēšanas izceļas ar to, ka starp kandidātiem ir diezgan daudz kriminālnoziegumos aizdomās turētu, apsūdzētu vai pat nesen jau notiesātu personu. Piemēram, "Saskaņas" saraksta līderis, EP deputāts Nils Ušakovs nesen tika attaisnots lietā par neatļautas operatīvās ierīces glabāšanu darba kabinetā, tomēr vēl joprojām nav izlemts jautājums par viņa imunitātes atcelšanu lietā par iespējamu korupciju "Rīgas mikroautobusu satiksmes" līgumu lietā. Prokuratūra Ušakovam plāno celt apsūdzību pēc vairākiem amata noziegumu pantiem.

Daudz ievērojamāks skaits apsūdzēto vai notiesāto ir pirms gada izveidotajai partijai "Apvienība Jaunlatvieši".

Tās līderi, bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani pašu jau vairākus gadus tiesā par iespējamu Ārlietu ministrijas apkrāpšanu un līdzekļu piesavināšanos. Sarakstā ir arī nupat par nepatiesas informācijas sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai notiesātā un tāpēc Saeimas deputātes mandātu zaudējusī Glorija Grevcova.

Tāpat tajā iekļauts Aivis Vasiļevskis. Viņu pirms gada sodīja ezotēriskās organizācijas "Urantija" krimināllietā par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu, kā arī nacionālā naida izraisīšanu.

Cits Covid-19 protestu laikos plašāku atpazīstamību guvušais – Satversmes oriģināla meklētājs Jānis Straumītis – šobrīd tiek tiesāts pat divās dažādās krimināllietās: apsūdzības ir par melošanu CVK un par neslavas celšanu medijos. Sarakstā ir arī vairākas citas skandalozas personības, piemēram, bijušais Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš pēc neveiksmes vēlēšanās Latviju pameta.

Brēmani sadusmo jautājums par to, vai tik daudzu skandālos ierautu vai ar kriminālām problēmām apvītu personu iekļaušana sarakstā bijusi apzināta izvēle: "Tas jautājums ir drīzāk jums, kāpēc tā sanāk, ka cilvēki, kuriem ir varbūt šādas tagad problēmas, ir tieši tie, kas runā pretī varai, runā pretī medijiem, tiek cenzēti. (..) Šie kā reiz ir cīnītāji! Mums ir pilnīgi vienalga. Šie cilvēki cīnījās uz ielām, protestēja. Mierīgi!"

Brēmanis stāsta, ka viņa partija ir noslēgusi sadarbības memorandu ar partiju "Suverēnā vara" – abi spēki koordinēšoties kampaņas laikā un arī pēc tam. Bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko vadītajā sarakstā ir vairāki citi bijušie Saeimas deputāti un Rīgas domnieki, piemēram, viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko un Sergejs Dolgopolovs.

Vēl divas citas uz Covid-19 protestu viļņa tapušas organizācijas – "Tautas varas spēks" un "Tautas kalpi Latvijai" – apvienojušās vienā sarakstā. Pandēmijas laikā abu šo tagadējo partiju līderi Valentīns Jeremejevs un Aivars Smans bija regulāri policijas iecirkņu viesi administratīvo pārkāpumu lietās, pret Jeremejevu tika arī uzsākts, bet vēlāk izbeigts kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu.

Taču tagad sarakstā neesot cilvēku, kuriem būtu konflikti ar prokuratūru, apgalvo Jeremejevs: "Mums nekādu apsūdzēto nav. Mums diezgan daudz cilvēku ar augstāko izglītību, kaut gan mēs nešķirojam, jo šobrīd var būt divas augstākās izglītības, bet pārvaldīt tā kā šodien, faktiski izsaimniekot visu, jā."

Neparasta politiķu kombinācija izveidojusies arī apvienības "Tauta. Zeme. Valsts." (TZV) sarakstā. Šobrīd to veido divi politiskie spēki – bijusī partija KPV LV un sevi par viedokļu līderi dēvējošā deju skolotāja Artūra Berņa izveidotā partija "Brīvai stiprai Latvijai". Tomēr vadošo lomu uzņēmies Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš nupat kā šķīries no Nacionālās apvienības. Sarakstā ir arī daži citi bijušie šīs partijas biedri.

Savukārt kā TZV otrais numurs pieteikts ekonomists Guntars Vītols, kurš uz Saeimu kandidēja no Apvienotā saraksta (AS), pārstāvot tā dēvēto "Pīlēna biedrību". Kamēr AS pirmais numurs EP vēlēšanās būs "tviterkonvoja" uzsācējs Reinis Pozņaks, apvienības bieži piesaukto "domnīcu" pārstāvis Vītols tajās startēs visai raibā kompānijā.

TZV sarakstā starp bijušajiem kovidskeptiķiem, tvitera rupekļiem un Kiršteina palīgiem ir arī psihoterapeita sertifikātu zaudējušais publicists Viesturs Rudzītis. No Vītola teiktā noprotams, ka saraksts ir salikts kopā pēdējā brīdī: "Es teikšu, ka par pašu sarakstu es zinu salīdzinoši maz, par cilvēkiem, kas tajā ietilpst.

Man bija kontakts ar Aleksandru [Kiršteinu], kurš ilgāku laiku ar mani kontaktējās ekonomikas jautājumos, jo viņš redz, ko es daru tviterī, ka es skaidroju, piedāvāju un ļoti labi izprotu dažādas tēmas. Un viņš mani vienkārši uzaicināja faktiski vadīt šī saraksta ekonomisko bloku."

Tikmēr nacionālajos jautājumos pretējā flangā esošā partija "Stabilitātei!", kuras panākumi Saeimas vēlēšanās daudziem bija pārsteigums, Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikusi mazpazīstamu jauniešu listi. Sarakstā ir viena Saeimas deputāte – Jekaterina Drelinga. Bet otrais numurs ir kāda ilggadēja politiķa dēls.

Tas ir Andrejs Kozlovs, kuru sauc tāpat kā viņa tēvu – Rīgas domnieku no "Saskaņas" un kādreizējo avīzes "Vesti" izdevēju. CVK iesniegtajās ziņās Kozlovs-juniors ir norādījis, ka ir krievu valodā rakstošā ziņu portāla "Press.lv" attīstības direktors. Jau kopš novembra viņš šai portālā publicē viedokļrakstus, parakstot tos kā "Stabilitātei!" pārstāvis.

Partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs gan noliedz, ka Kozlovs sarakstā būtu paņemts ģimenes saišu vai darbavietas dēļ: "Būtu ļoti korekti nekādā gadījumā nevajāt cilvēku par to, kādi ir viņa vecāki.

Es domāju, ka viņa vecāki ir ļoti pieklājīgi, diži un lepni cilvēki. Viennozīmīgi viņi nodarbojas ar izdevniecību un viņiem pieder avīzes, bet neuzskatu, ka mūsu valstī tas ir kaut kāds pārkāpums vai kaut kāda slikta darbība."

Ja "Stabilitātei!" sarakstā nav daudz atpazīstamu cilvēku, tad tagadējās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai grūtības sagādā gan tas, ka Ždanoka nekandidē, gan tas, ka vēlēšanās jāstartē ar Centra partijas nosaukumu. Saraksta līdere ir Rīgas domniece Inna Djeri, kurai janvārī palaimējās nonākt uz krievu valodā iznākošā žurnāla "Ļubļu" vāka.

Djeri pati to skaidro šādi: "Katru gadu es rakstu plānu ar darāmajiem darbiem. Kaut kādi darbi ir mērķi, kuri jāsasniedz, kaut kādi priekš sevis, priekš savas dvēseles, sirdslietas, pieņemsim, kaut ko iemācīties.

Šoreiz – tikt uz vāka. Tas taču bija skaisti, vai ne?" Uz jautājumu, kā īsti tas notika un vai viņai pašai vai partijai bija par to jāmaksā, Rīgas domniece un Ždanokas palīdze atbild izvairīgi: "Ziniet, lai tas paliek mans noslēpums. (..) Partijai noteikti nekas nebija jāmaksā, un man kā domes deputātei – domes budžets arī necieta no tā. (..) Es visu pārējo paturēšu pie sevis."

Tikmēr visai labi zināma un publiskajā telpā pamanāma partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) kā savu trešo numuru pieteica diezgan noslēpumainu kandidātu – partijas līdera Aināra Šlesera dēlu un Saeimas deputātu Ričardu Šleseru.

Noslēpums ir tas, ko īsti viņš grasās darīt EP, jo kopš Saeimas sanākšanas Šlesers-jaunākais ne reizi nav runājis no Saeimas tribīnes un līdz šim arī vienmēr atteicies runāt ar žurnālistiem gan par politiku, gan par ģimenes biznesu.

Tomēr šonedēļ Ričards Šlesers, "de facto" uzrunāts kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāts, apsolīja interviju sniegt, tikai lūdza pagaidīt viņu līdz Saeimas sēdes beigām. Debates plenārsēdē ieilga. "de facto" novēroja, ka Šlesers sēdes laikā aizgāja aprunāties ar citu LPV Eiroparlamenta saraksta kandidāti, Saeimas frakcijas vecāko konsultanti Līgu Krapāni, kura savulaik bijusi preses sekretāre vairākām valsts augstākajām amatpersonām.

Iespējams, tieši šīs komunikācija iespaidā Šlesera viedoklis par intervijas sniegšanu radikāli mainījās, jo "de facto" esot "pesimistiska" attieksme pret partiju LPV: "Atvainojiet, es domāju, ka mana piekrišana šai intervijai... Es vienkārši saku to, ka jūsu personīgā attieksme pret mūsu partiju, jūsu mērķis nomelnot mūs, un man diemžēl ir jāatsaka jūsu intervija. (..) Vairāk komentāru nebūs!"

26 gadus vecā Šlesera pamācīšanā iesaistījās gan Krapāne, kas viņu burtiski stūma prom, gan LPV vēlēšanu saraksta līderis Vilis Krištopans, kurš pauda: "Ričard, kāpēc...? Tev viņam nav jāatbild tāpēc, ka viņš nav tavs vēlētājs."

Noslēgumā "de facto" norāda, ka pirmie LTV publiskotie EP vēlēšanu reitingi ļauj prognozēt: cīņa būs sīva – liela konkurence būs gan starp partijām uz iekļūšanu EP, gan starp kandidātiem sarakstu iekšienē, jo pagaidām nešķiet, ka kāda no partijām varētu iegūt vairāk nekā divus mandātus.