Latvijā naida noziegumi galvenokārt izpaužas naida runas veidā

KM atzīmē - lai efektīvāk apkarotu naida noziegumus, jāveicina cietušo un citu personu gatavība ziņot par šiem noziegumiem, tomēr cilvēki, kas pārstāv dažādas mazaizsargātās grupas, bieži vien neatpazīst naida noziegumus un neapzinās, ka konkrētais nodarījums varētu būt sodāms.

Tāpat, pēc KM paustā, cilvēki var neapzināties, ka izteikumi, kas vērsti pret viņiem viņu identitātes dēļ, var tikt uzskatīti par naida runu, kas ir sodāma. Piemēram, vairākums jeb 86% ārvalstu studentu, kas ir saskārušies ar neiecietības izpausmēm, nekur par tām nav ziņojuši, tajā skaitā puse no tiem, kas ir saskārušies ar fizisku vardarbību.

Plāna projektā akcentēts, ka lielākā daļa uzskata, ka šie incidenti - īpaši verbālie aizskārumi - nav pietiekami nopietns iemesls, lai par tiem ziņotu. Daļa jeb 9% neuzticas policijai, daļa jeb 8% netic, ka ziņošana kaut ko mainīs, bet vēl daļa jeb 8% ir pieradusi pie šādiem incidentiem.

KM arī norāda, ka dažkārt Latvijā sastopamies ar politiķu naida runu, kas vērsta pret atsevišķām sabiedrības grupām. KM uzsver, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, jo tieši politiķi ir tie, kam jārāda sabiedrībai priekšzīme tolerances veicināšanā. Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem joprojām nav pietiekama izpratne un zināšanas rasistisku un citu naida motivētu noziegumu identificēšanā un izmeklēšanā.

KM skaidro, ka kopš 2016.gada Eiropas Savienības (ES) teritorijā ir spēkā ES Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē. Eiropas Komisijas (EK) organizētos monitoringos, kuros tiek pārbaudīta sociālo tīklu reaģēšana uz sūdzībām par naida runu, no Latvijas iesniegti 940 ziņojumi par naidīgu saturu. Sociālie tīkli vidēji dzēsuši 68,5% no ziņotā satura.

Biedrība "Latvijas Cilvēktiesību centrs" (LCC) veic naida runas monitoringu, piedaloties EK monitoringos, kā arī dažādos projektos. Laika periodā no 2021.gada sākuma līdz 2023.gada maijam LCC ir ziņojis par 1918 naida runas gadījumiem dažādās interneta vietnēs, pārsvarā par komentāriem sociālajos tīklos. 42% gadījumi bija saistīti ar naida kurināšanu uz etniskās piederības jeb tautības pamata lielākoties pret ukraiņiem, latviešiem un krieviem, 33% gadījumi bija naida runa bija pret LGBT+ kopienas pārstāvjiem, 23% bija saistīti ar rasismu un ksenofobiju. Savukārt 2% no gadījumiem saistīti ar citiem pamatiem, piemēram, vecumu un dzimumu.

Pēc KM paustā, Tiesībsarga biroja pieredze liecina, ka naida runa pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu un etnisko izcelsmi, galvenokārt izpaužas anonīmu komentāru veidā sociālajos tīklos. Naida runas tendences ietekmē aktuāli notikumi. Migrācijas krīzes laikā uz Latvijas - Baltkrievijas robežas strauji pieauga naida runa pret migrantiem un cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu.

Savukārt 2022.gadā lielāks naida runas uzliesmojums bija vērojams Ukrainas kara kontekstā. Kā liecina Tiesībsarga biroja novērojumi, tad naida runa Latvijas sabiedrībā joprojām ir samērā slēpta problēma, proti, naida runas aktualitātei politiskā līmenī nav pievērsta pietiekama uzmanība.

Tāpat novērojams, ka personas vairāk identificē šāda rakstura izteikumus publiskā vidē un pamazām pieaug personu sūdzību skaits. KM akcentē, ka būtu veicināma aizskarto personu aktivitāte, ziņojot par naida runas gadījumiem. Aktualizējot šo jautājumu, Tiesībsarga birojs piedalās dažādās konferencēs, diskusijās, sniedz sabiedrībai informāciju Tiesībsarga biroja tīmekļvietnē.

Tāpat Tiesībsarga biroja juristi vairāku gadu garumā regulāri dodas uz izglītības iestādēm, lai diskutētu ar jauniešiem par iecietību, cīņu pret rasismu, antisemītismu un naida runas nepieļaujamību. Vairākas Tiesībsarga biroja organizētās Tiesu izspēles tiesību zinātņu studentiem ir bijušas veltītas naida runas problemātikai.

Plāna projektā skaidrots, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes direktīvu tādiem interneta starpniekiem kā "Facebook", "Snapchat", "Google" un citiem, ir pienākums dzēst vai padarīt lietotājiem nepieejamu informāciju, kas uzskatāma par prettiesisku tad, kad šis starpnieks uzzina par šo prettiesiskumu. Konkrēti - interneta portāliem ir pienākums dzēst naida runu internetā, ja tāda ir sastopama. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2015.gada 16.jūnijā pieņēma spriedumu lietā ""Delfi" pret Igauniju", kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem.

2022. un 2023.gadā Eiropas Komisijas projektā "Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā - CALDER" Latvijas Universitāte sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fonu veica pētījumu "Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse". Pētījumā cita starpā secināts, ka naida noziegumi Latvijā tiek vāji atpazīti un netiek uzskatīti par sociāli un politiski svarīgu prioritāti.

Valsts policija 2017.gadā izstrādātajās "Vadlīnijās "naida noziegumu" identifikācijai un izmeklēšanai" ir norādīts, ka jēdziens "naida noziegums" nav ietverts Latvijas normatīvajā regulējumā. Parasti jēdzienu "naida noziegums" saprot kā noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma un attiecas uz genocīdu, aicinājumu uz genocīdu, nacionāla, etniska un rasu naida izraisīšanu, diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, un jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kurš izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ. Tāpat par naida runu uzskatāma Krimināllikumā ietvertā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana.