Patiesi traģiskais stāsts par "apsēsto" meiteni, kas iedvesmoja filmu par eksorcismu (1)

Reālās dzīves versija bieži var būt traģiskāka un pat traumatiskāka par to, kas attēlots filmā.

Šausmu filmas “Emīlijas Rouzas eksorcisms” pamatā ir stāsts par Annelīzi Mišelu, kura savas dzīves laikā pārcieta 67 eksorcismus.

2005. gada filma stāsta par advokāti, kas pārstāv draudzes priesteri, kurš tiek apsūdzēts slepkavībā pēc tam, kad veicis eksorcismu 19 gadus vecajai Emīlijai Rouzai.

Lai gan filma bija kases grāvējs, reālās dzīves stāsts ir vēl tumšāks par filmā attēloto.

Vācijā dzimusī Annelīze piedzima un uzauga stingrā katoļu ģimenē un vienmēr bija spiesta dzīvot reliģisku dzīvi.

Annelīze un viņas trīs māsas dzīvoja ļoti pieticīgi, viņām nebija draugu, jo lielākā dienas daļa meitenēm bija jāpavada telpās, lūdzot dievu.

16 gadu vecumā Annelīzes uzvedība mainījās, viņa sāka ieslīgt transā un slapināt gultā.

Viņa arī pēkšņi mēdza zaudēt samaņu, kas satrauca ārstus.

Daudzi uzskatīja, ka transi ir biedējoši, tomēr tas bija tikai Annelīzes problēmu sākums.

Šīs problēmas turpinājās kādu laiku, un tikai 1970. gadā ārsti atklāja reālas problēmas viņas veselībā. Meitene tika hospitalizēta ar tuberkulozi. Tāpat viņai tika diagnosticēta arī depresija, un viņa kādu laiku ārstējās psihiatriskajā slimnīcā. 

Pēc tam Annelīze apgalvoja, ka sākusi dzirdēt balsis. 1973. gadā viņai tika diagnosticēta epilepsija, kuru laikā meitene piedzīvoja halucinācijas un sāka redzēt “velna sejas”.

Neskatoties uz izrakstītajiem medikamentiem, viņa kļuva pašnāvnieciska. Pēc tam, kad piecus gadus ilga medikamentu lietošana neuzlaboja viņas stāvoklī, Annelīze un viņas vecāki sāka uzskatīt, ka viņu ir apsēdis velns, un arī liecinieki apgalvoja, ka meitene no grīdas laiza urīnu un neļauj sevi apģērbt.

Rezultātā viņas ģimene vērsās pie katoļu baznīcas ar lūgumu veikt eksorcismu. Lai arī lūgums sākumā tika noraidīts, divi priesteri 1975. gadā saņēma vietējā bīskapa atļauju.

Pirmais no 67 rituāliem tika veikts 1975. gada septembrī, pirmajā eksorcismā atklājot “vismaz sešus dēmonus”, kas apdzīvojot Annelīzes ķermeni.

Stundām ilgi garīdznieki centās meiteni “apstrādāt”, bet bez rezultātiem.

Drīz jaunā sieviete vairs neēda, un viņas ķermenis nespēja funkcionēt. Viņai pa visu ķermeni bija zilumi un čūlas.

1976. gada 1. jūlijā viņa nomira no nepietiekama uztura un atūdeņošanās, ko izraisīja gandrīz gadu ilga Annelīzes badināšana, kamēr tiek veikti eksorcisma rituāli. Viņa svēra vien 30 kilogramus, viņai vairākkart bija lauzti kauli mazā svara dēļ, jaunā sieviete nevarēja kustēties bez palīdzības un viņai esot bijusi ieilgusi pneimonija.

Pēc Annelīzes nāves viņas vecāki un 2 priesteri tika notiesāti par slepkavību, taču viņiem tika piespriests nosacīts cietumsods.

Annelīzes stāsts parasti tiek saistīts ar mentālām problēmām, kuras tolaik tika nepareizi ārstētas.

Kopumā par Annelīzes dzīvesstāstu ir tapušas trīs kinolentes.