Tāpat, domājot par pirmo randiņu, laba prakse būtu iniciatoram pavaicāt otra priekšlikumus, tādā veidā parādot, ka otrs cilvēks un viņa vēlmes ir svarīgas, un ir iespēja kopīgi pieņemt lēmumu par komfortablāku pirmo randiņu.
Piemēram, pirmais randiņš restorānā saistās ar formātu, kur cilvēks ir neitrāls un saspringts. Kādam tas der, bet kādam ne.
Tas, ko pirmajā randiņā noteikti nevajadzētu darīt, ir nepabrīdināt sievieti par tikšanās formātu, vietu vai plānotajām aktivitātēm. Sieviete parasti vēlas sapucēties, līdz ar to, ja nepabrīdinot vedīsiet viņu uz randiņu brīvā dabā, viņa nebūs priecīga. Ir jādod iespēja sagatavoties.
"Pirmais randiņš nav domāts ekstrēmismam, kaut kam radikālam. Pirmais randiņš ir priekšspēle, lai mēs jūtamies ērti, kas mums palīdz atbrīvoties no stresa un nejusties kā eksāmenā."
Tāpat der atcerēties, ka pirmais randiņš ir iepazīšanās un nevajadzētu līst pārāk dziļi "cilvēkam aiz ādas". Ir jāsaprot, cik tuvu otrs ir gatavs pielaist. Tai ir jābūt priekšspēlei caur romantiku, cieņu un respektu. "Ja pirmajā randiņā sāk runāt par seksu – "kur, kad, cikos vai tūlīt", man šķiet, ka tas randiņš izgāžas abām personām," atklāj Aina.
Runājot par to, kuram jāsedz pirmā randiņa izdevumi, ir vairāki varianti. Ja katrs maksā par sevi, tas norāda uz katra neatkarību. Ja vīrietis izmaksā, sieviete to var novērtēt kā viņa atbildību.