"Rīgas maize" Krievijas armijai. Īpašnieks norāda, ka kļuvis par situācijas ķīlnieku (1)

Video redzams kāds karavīrs, kura seju sedz balaklava, un viņš pateicas Ivanovas apgabala Rodņikas pilsētas desantnieku savienībai par "kārtējo humanitāro palīdzību".

"Vēlamies izteikt īpašu pateicību, it īpaši par transportēšanu "Rižskij hļeb"," teica karavīrs.

"Rižskij hļeb" reģistrēts 2006. gada augustā. Kompānija vienādās daļās pieder Latvijas pilsonim Normundam Bomim un Krievijas pilsonim Sergejam Sirenko.

Galvenā ražotne atrodas Rodņikā, ko piemin karavīri savā video. Kompānijas mājaslapā teikts, ka "par ražošanu maizes rūpnīcā atbild "Eiropas līmeņa meistars-tehnologs, kurš izmanto senas receptes"". Tāpat zināms, ka šajā maizes ceptuvē strādā septiņi cilvēki, kuri ieradušies Krievijā no Latvijas.

Bomis žurnālistiem atzina, ka ir uzņēmuma līdzīpašnieks. "Man nav bijuši nekādi kontakti ar šo kompāniju kopš [Krievijas] iebrukuma sākuma. Man ir liegta iebraukšana Krievijā, jo esmu no nedraudzīgas valsts un man pieder maizes ceptuve Ukrainā."

Pēc viņa teiktā, 2007. gadā viņš kopā ar senu draugu Sergeju Sirenko Krievijā atvēris kompāniju "Rižskij hļeb". 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, bizness turpinājās, jo Bomis "to nav uztvēris nopietni".

"Informācija bija visur, un teikšu godīgi, mani tā neinteresēja, tāpat kā lielāko daļu cilvēku," teica viņš.

"Mēs ar Sergeju bijām kā brāļi, līdz Krievija 2022. gadā iebruka Ukrainā. Sirenko nolēma atbalstīt Krievijas karu. Krievijas bizness nekādi nav saistīts ar Latvijas biznesu. Darbinieku vidū Krievijā gan ir divi maizes cepēji no Latvijas, kam ir mājas Krievijā. Pēc iebrukuma Sergejs no manis atsvešinājās," stāstīja Bomis. Viņš piebilda, ka 2021. gadā Sirenko pieņēma Krievijas pilsonību un pastāvīgi uzturas Krievijā.

Par to, ka starp abiem uzņēmuma līdzīpašniekiem ir nesaskaņas saistībā ar karu Ukrainā, 2023. gada jūlijā ziņoja "Komsomoļskaja pravda", kas publicēja ziņu ar virsrakstu "Latviešu nacionālists rada murgus krievu patriota veiksmīgam biznesam".

Sirenko stāstīja, ka "divas dienas pēc "speciālās operācijas" (kā Krievija oficiāli dēvē karu Ukrainā) sākuma viņa biznesa partneris Bomis pieprasījis, lai Krievijas bizness tiktu slēgts – viss tiktu pārdots, bet iegūtā nauda tiktu ieguldīta kriptovalūtās", taču Sirenko atteicies.

Sirenko uzstāj, ka pēc kara sākuma Bomis "sācis palīdzēt nacionālistiem Ukrainā", bet vienā no Bomim piederošajiem īpašumiem Latvijā atvērts rehabilitācijas centrs ukraiņiem. Pēc Sirenko teiktā, Bomja maizes ceptuves mājaslapā ilgi bijis redzams baneris Ukrainas karoga krāsās, kas vedis uz kādu "latviešu sabiedrību Ukrainas atbalstam", kas vācot naudu droniem Ukrainai. "Meduza" nevarēja šo informāciju apstiprināt – pēc arhīva datiem, pēdējos gados "Lielezera" mājaslapā tādi baneri nav bijuši.

Sirenko arī stāstīja, ka 2022. gada rudenī, kad Krievijā tika izsludināta mobilizācija, uz karu Ukrainā aizbrauca vairāki uzņēmuma darbinieki. Kompānija arī piešķīrusi "solīdus" līdzekļus munīcijas iegādei. Pēc Sirenko teiktā, viņš Bomim sūtījis vēstuli, cenšoties noskaidrot latviešu kolēģa reakciju uz šo lēmumu, taču atbilde nav saņemta.

Bomis Latvijas Radio sacīja: "Fiziski es esmu kapitāldaļās, juridiski izstāties es nevaru, bet [Sirenko] to visu dara bez manis. Speciāli dara. Partneris "ziepes" taisa. Man nav sakaru kopš kara sākuma – nevaru aizbraukt, man ir liegums iebraukt Krievijā." Viņš sola pēc kara beigām kaut ko darīt, jo šobrīd tas nav iespējams.