Rīgā ienāk mežacūkas. Pašvaldība ļaus tās medīt, bet dzīvnieku aizstāvji pieprasa citu rīcības plānu

Lai šādas situācijas vieglāk kontrolētu, domnieki ir atļāvuši medīt pilsētas teritorijā un tagad ir ķērušies arī pie konkrētas kārtības izstrādes.

Kā atklāj Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Renārs Grinbergs, šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka medījamie dzīvnieki neapdraud sabiedrības drošību, kārtību un nerada postījumus nekustamajiem īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām.

Rīgas teritorijā gan Āfrikas cūku mēris vēl nav atklāts, bet ir fiksēti gadījumi vien dažus kilometrus no pilsētas robežas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzskata, ka ir pienācis pēdējais laiks rīkoties.

PVD dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants atklāj, ka pašreizējais dzīvnieku skaits ir liels.

"Pēc pāris mēnešiem gaidāma sivēnu dzimšana, kas trīskāršos mežacūku skaitu. Ja tuvākajā laikā neizdosies īstenot izplatības ierobežošanas pasākumus, tas rezultēsies ar milzīgu skaitu savvaļas dzīvnieku. Sivēnmātes būs agresīvas, jo aizstāvēs savus sivēnus."

Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks atklāj, ka mednieki ir gatavi nākt palīgā cūku mēra ierobežošanai.

"Pašreiz mēris ir visā Latvijā. Plaši aptverts ir Latgales reģions, Vidzeme, Kurzeme. Nebeidzamais stāsts ir Tukuma reģions, tāpēc, ka tur ir Ķemeru nacionālais parks, kurš jau vēsturiski ir slimību inkubators."

"360TV Ziņneši" izgāja ielās, lai noskaidrotu, vai iedzīvotājiem ir gadījies sastapt pilsētā meža dzīvniekus, un vai vajag atļaut medīt, ja tie rada kādus riskus. Vairums aptaujāto atzīst, ka pilsētā dzīvniekus nav manījuši, un ka medības neatbalsta.

Arī vides aktīvisti pret domes un mednieku plāniem iebilst. Ir nosūtīta atklāta vēstule Rīgas domei, norādot uz citiem veidiem, kā varētu ierobežot meža cūku populāciju.

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Mihails Simvulidi atklāj: "Pašvaldība nav izvērtējusi ne alternatīvas, ne arī riskus, ko var radīt medības, salīdzinot ar riskiem, ko rada šie savvaļas dzīvnieki. Nav redzams, ka novērstais risks, ko rada savvaļas dzīvnieki, būtu lielāks kā tas, ko rada mednieki."

Kā alternatīvu medībām dzīvnieku aizstāvji piedāvā, piemēram, barības izvietošanu ar piejauktiem kontracepcijas līdzekļiem; veidot nožogojumus apkārt vietām, kur mežacūkas varētu nodarīt postījumus; izvietot sīpolu, ķiploku un kajēnas piparu stādījumus pamīšus starp lauksaimniecības kultūrām.

Rīgas domē gan šādas alternatīvas vērtē kā neīstenojamas. "Es nesaskatu iespējas, kā pilsētā realizēt kajēnas piparu stādījumus starp lauksaimniecības kultūrām vai arī teritorijas norobežošanu ar sētām," piebilst Renārs Grinbergs.

Mežacūku ierobežošana nav tikai mednieku iegriba. Ja tas netiks darīts, sekas var būt nopietnas. Lai no Rīgas varētu eksportēt pārtikas kravas, ir vesela saraksts ar tām slimībām, kuras nedrīkst būt konstatētas izsūtīšanas teritorijā. Tajā skaitā - Āfrikas cūku mēris. Bet Rīgas ostā pagājušajā gadā tika pārkrauts aptuveni 70 tūkstoši tonnu dažādu dzīvnieku izcelsmes kravu.

Jāsaka, ka šajā gadījumā vides aizstāvji ir kļūdījušies, medības tiks stingri reglamentētas un pilsētas ielās medniekus ar bisēm neredzēsim.