Igaunijas valdība lēš, ka Krievijai varētu būt nepieciešami "trīs līdz četri gadi", lai sagatavotu "pārbaudījumu NATO", 14. februārī vizītē Varšavā atzinis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
Igaunijas ārlietu ministrs: NATO ir trīs vai četri gadi, lai sagatavotos iespējamajai Krievijas agresijai (1)
Cahkna preses konferencē Polijas galvaspilsētā norādīja, ka Igaunija neuzskata Krieviju par tiešu draudu Baltijas valstīm, jo Maskava ir aizņemta ar uzbrukumu Ukrainai.
"Bet mums jāsaprot, ka Krievijas kara mašīna ir iedarbināta pilnā apjomā, gan ražošanas iespēju, gan mentalitātes ziņā, jo [diktators Vladimirs] Putins tagad kontrolē visu," norādīja ministrs.
Igaunija, Lietuva un Latvija tiek uzskatītas par potenciālajiem mērķiem, ja Krievija kādu dienu nolemtu riskēt ar uzbrukumu NATO. Arī Polija, lai gan tā ir daudz lielāka, jūtas apdraudēta. Visas četras valstis ir pārliecinātas Ukrainas atbalstītājas.
Cahkna un Polijas aizsardzības ministrs Radoslvs Sikorskis uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt stingru atbalstu Ukrainai.
Igaunijas ārlietu ministrs atgādināja, ka 2017.gadā, kad viņš bija aizsardzības ministrs, Krievija pie robežas ar Baltijas valstīm izvietoja 120 000 karavīru. Kopš tā laika šie karavīri ir pārsviesti uz Ukrainu, kur daudzi no tiem ir nogalināti.
Cahkna uzsvēra, ka "Ukraina necīnās par mums, bet gan mūsu vietā".