Valstiskā līmenī nav skaidrības, kā izglītot Latvijas sabiedrību par seksuālās veselības jautājumiem (1)

Komisijas vadītāja Leila Rasima (P) vērsa uzmanību, ka par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumu tiek runāts un diskutēts jau 30 gadus, bet joprojām nav panākts produktīvs rezultāts. Kā piemēru viņa minēja, ka 2021.gadā Latvijā kopumā 443 bērni piedzima meitenēm vecumā no 10 līdz 19 gadiem, bet 2022.gadā veikts 31 aborts 15 līdz 17 gadus vecām meitenēm. Tāpat Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc HIV un AIDS transmisiju skaita. Pieaugoša tendence ir arī datiem par bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības.

Komisijas sēdē "Centrs Dardedze" publiskoja aptauju datus par potenciāli kaitējošu seksuāla uzvedību bērnu vidū. Tā liecina, ka kopumā ar seksuālās darbībām vai komentāriem līdz 16 gadu vecumam saskārušies 56% bērnu, no kuriem 39% saskārušies ar to skolā, no draugiem vai klasesbiedriem. 41% no cietušajiem nav sapratis notiekošā nozīmi, bet 26% pēc minētajām darbībām jutušies slikti. Tikai 12% bērnu izstāstīja par notikušo tuviniekiem un tikpat saņēma psiholoģisku atbalstu.

Aptaujas dati liecina, ka 45% bērnu ir redzējuši vai dzirdējuši, ka seksuālās darbības vai komentāri vērsti pret citiem bērniem.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska vērtējumā, zināšanu trūkums visās sabiedrības grupās ir satraucošs. Viņa skatījumā, tas nav jautājums tikai par seksuālo un reproduktīvo veselību, bet arī par veselības mācību, kas būtu pilnveidojama izglītības iestādēs. Šobrīd ministrija ir uzsākusi sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Valsts izglītības satura centru (VISC) par to, kā varētu jaunajā izglītības saturā iekļaut veselības mācību.

Tikmēr IZM uzsver, ka patlaban labākā un efektīvākā risinājuma vēl nav, taču pie tā "tiek strādāts", un tas esot vairāku gadu desmitu laikā neizdarītais. Ministrija aicina domāt par izglītības saturu bērniem, jo pašlaik par seksuālo un reproduktīvo veselību tiek runāts gan bioloģijā, gan sociālajās zinībās, gan veselības mācībā. Rezultātā pieejamais izglītības saturs ir sadrumstalots.

Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka pamatzināšanām par seksuālo izglītību jābūt jau pamatskolas saturā. Viņasprāt, beidzot 9.klasi, jaunietim jāspēj uzsākt patstāvīgu dzīvi ar zināšanām par šiem jautājumiem. Tomēr viņa pauda bažas, ka dažādos mācību priekšmetos pasniegtais saturs par seksuālo veselību ir sadrumstalots, un nav skaidrības, vai šo priekšmetu skolotāji savā starpā sadarbojas.

Tikmēr deputāts Didzis Šmits (ZZS) ir neizpratnē, kādēļ bērniem tēmas par seksuālo izglītību nevar pasniegt atraktīvā, digitālā veidā. Viņa vērtējumā, šobrīd tiek tērēta nauda pētījumiem, monitoringiem, lai gan bērnus varētu uzrunāt vidē, kurā viņi uzturas, piemēram, interneta aplikācijās.

VISC Izglītības departamenta direktore Diāna Šavalgina informēja, ka ir izveidota darba grupa, kurā mēģina saprast, cik ātrā laikā iespējams ieviest uzlabojumus mācību saturā. Secināts, ka nemaz tik īsā laikā nevar izdarīt, jo būtu jābūt plašākam speciālistu lokam, kā arī vienotai izpratnei, kurā vecumā, cik daudz un kas tiek stāstīts. Tāpat, viņasprāt, jādomā, kā apmācīt pedagogus.

VISC pārstāve stāstīja, ka plānots 10.klases sākumā izvērtēt skolēnu zināšanas par seksuālās veselības jautājumiem, lai saprastu, kur nepieciešami uzlabojumi. Tas varētu notikt nākamajā mācību gadā, ja izdosies saņemt nepieciešamo finansējumu.