SAB: Krievija arvien saasinātāk uztver vēstures interpretāciju, kas neatbilst Putina režīma skatījumam

Kā uzsver SAB, šādas ietekmes operācijas nav jaunums, un par Krievijas ietekmes pasākumiem, tostarp vēstures interpretāciju un izmantošanu savu politisko mērķu realizēšanā, birojs gan amatpersonas, gan plašāku sabiedrību informējis regulāri. Piemēram, savā darbības pārskatā par 2020.gadu, aprakstot Krievijas vēstures politiku, SAB vērsa uzmanību, ka Krievija sevi ir pašpasludinājusi par vēstures policistu.

SAB norāda, ka Krievija arvien saasinātāk uztver tādu vēstures interpretāciju, kas neatbilst Vladimira Putina režīma postulētajam vēstures skatījumam. Režīmam vēsture ir iekšpolitisks un ārpolitisks instruments, kuru tas izmanto gan ārpolitikas attaisnošanai, gan sabiedrības konsolidācijai.

Tāpēc, lai aizstāvētu savas intereses, Krievija faktiski īsteno gan juridisku, gan propagandas karu pret visiem, kas nepiekrīt tās traktējumam vai diskreditē kādu režīmam svarīgu vēstures simbolu. Īpaši sakralizēta un sasaistīta ar mūsdienu Krievijas norisēm ir Otrā pasaules kara un Padomju Savienības perioda vēsture, atzīmē SAB. Uzvara karā kalpo kā viens no retajiem pozitīvajiem sabiedrību konsolidējošajiem notikumiem, savukārt Padomju Savienības agrākā ietekme pasaules politikā attaisno režīma šībrīža centienus pēc līdzīgas lomas.

Šī nav pirmā reize, kad Krievija meklēšanā izsludina kādas Eiropas valsts pilsoņus, tostarp politiķus. Šāda rīcība ir viens no ieročiem Krievijas ietekmes pasākumu arsenālā, ar kura palīdzību tā demonstrē savu attieksmi pret Rietumvalstīm, pauž SAB.

Sagaidāms, ka Krievija pret Rietumvalstīm, tai skaitā Latviju, dažādus ietekmes pasākumus turpinās īstenot arī turpmāk. Daudzveidīgi ietekmes pasākumi ir neatņemama Krievijas hibrīdspēju sastāvdaļa, norādīja SAB.

Specifiski mērķēti politiski lēmumi, dezinformācijas kampaņas, provokācijas vai kiberuzbrukumi - tie ir tikai daži no Krievijas īstenoto ietekmes pasākumu izpausmes veidiem. Tos realizējot, Krievija arvien vairāk demonstrē savu naidīgo attieksmi, uzsvēra SAB.

LETA jau vēstīja, ka neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.

"Mediazona" noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.

Meklēšanā izsludināti 13.Saeimas deputāti no "Konservatīvo" frakcijas Ieva Akuratere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Jānis Cielēns.

No "Jaunās vienotības" frakcijas sarakstā iekļauti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Uģis Rotenbergs, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Andrejs Judins.

Meklēšanā izsludināti deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Didzis Šmits.

Savukārt no "Attīstībai/Par!" frakcijas meklēšanā izsludināta Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Gatis Zamurs, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Anda Vita Tērauda un Mārtiņš Šteins.

Sarakstā ir Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ingūna Rībena, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šņore.

Tāpat sarakstā iekļauti tādi iepriekšējā parlamenta sasaukuma deputāti kā Aivars Geidāns, Alīna Gendele, Kaspars Ģirģens, Normunds Dzintars, Vjačeslavs Dombrovskis, Atis Zakatistovs, Arturs Kaimiņš, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska.

Sarakstā ir arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēdējā arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10.maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Golubeva bija spiesta pamest savu amatu, jo izpelnījās asu kritiku, ka vispār šādas nekārtības tika pieļautas.

Turklāt meklēti tiek arī 15 no 38 Rīgas domes deputātiem, kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu.

Tie ir Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), viņa partijas biedri Olafs Pulks un Dzintra Geka-Vaska, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P), Rūta Mežavilka (P) un Alija Turlaja (P).

Šajā sarakstā iekļuvis Ainārs Baštiks (GKR), Juris Radzevičs (GKR), Einārs Cilinskis (NA/LRA), trīs deputāti no grupas "Kods Rīgai"- Linda Ozola, Māris Mičerevskis, Dāvis Stalts un trīs Rīgas domes deputāti no "Latvijas attīstībai"- Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka un Anete Jēkabsone-Žogota.

Starp personām, kuras meklē Krievijas policija, ir pašreizējais Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV). Visi trīs 2022.gadā balsojuma laikā par pieminekļiem bija Saeimas deputāti.