Tendences liecina, ka piekļuve narkotikām ir vieglāka nekā agrāk un tāpēc pieaug to cilvēku skaits, kas kļūst par problemātiskiem narkotiku lietotājiem. Vielu apkarošanā iesaistās daudzas Latvijas ministrijas, biedrības, nevalstiskās organizācijas un citas iestādes. Pētījām, cik narkotiku apkarošana izmaksā valstij, cik konkrēti katrai iestādei un cik izmaksā problemātisku narkotiku lietotāju pastrādātie noziegumi, ņemot vērā pieejamo informāciju, pētījumus un valsts iestāžu sniegtos komentārus.
Narkotiku apkarošana ietekmē daudzu iestāžu izmaksas
Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānā 2019.–2020. gadam tika apkopotas biežāk pārstāvētās institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā. Ir iesaistītas ministrijas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, skolas, tiesas, medicīnas iestādes, Valsts policija un ārstniecības jomā svarīgākais partneris – Narkologu asociācija.
Plānā tika norādīts - Finanšu ministrijas (FM), Iekšlietu ministrijas (IeM), Veselības ministrijas (VM) indikatīvi aprēķinātais nepieciešamais papildu finansējums plānā iekļauto pasākumu īstenošanai ir 1 639 237 eiro. Tas ir papildu finansējums jau esošajām izmaksām.
Tātad visām iestādēm ir nepieciešams finansējums, lai sasniegtu noteiktos mērķus, apkarojot narkotiku lietošanu. Un daudzām iestādēm arī nepieciešams papildu finansējums.
Taču izdevumi ir arī Valsts policijai, jo tiek iztērēti līdzeķļi, novēršot narkotisko vielu kontrabandu, novēršot vai izmeklējot problemātisku narkotiku lietotāju pastrādātos noziegumus, kā arī citos gadījums, tāpēc vērsāmies Iekšlietu ministrijā, vaicājot, cik un kādi ir biežāk izplatītie narkotiku lietotāju izdarītie noziegumi. Ministrija pārvirzīja šo jautājumu Valsts policijai, kura norādīja, ka šāda statistika netiek veidota.
"Balstoties uz Valsts policijas darba pieredzi, var secināt, ka narkotiku lietotāji visbiežāk izdara mantiskus noziegumus. Ļoti bieži tās ir zādzības no veikaliem, īpaši no veikaliem, kuros uz vietas nav apsardzes darbinieku.