"Vēl vairāk - paužot vēlmi pārņemt projekta dokumentāciju, tādējādi uzņemoties arī pilnu civiltiesisko atbildību, būvuzņēmējs faktiski apliecina, ka ar dokumentāciju viss ir kārtībā, jo neviens labprāt neuzņemas nekvalitatīvus projektus. Arī būvuzņēmēja organizētais ārējais audits nav konstatējis būtiskas problēmas, kas prasītu izmaiņas projektā," pauž Polkovņikova.
Speciāliste atzīmē, ka šāda mēroga būvobjektos vienmēr ir nepieciešami papildu precizējumi būvprojektā, skaidrojumi un atsevišķas izmaiņas, tomēr ne autoruzraugs, ne būvuzraugs nav identificējuši dokumentācijas nepilnības, kas varētu novest ēku tik katastrofālā stāvoklī.
Polkovņikova norāda, kaut arī būvuzņēmēja projekta komandas vadība mainīta vairākkārt un defektu novēršanai pienācīga uzmanība nav veltīta - nav ticis noslēgts būves perimetrs, tādējādi būvē joprojām iekļūst ūdens. Nav pabeigta arī pamatu plātnes un pagraba sienu, kā arī ēkas savienojošā tuneļa hidroizolācija. Ilgstoši pieļaujot ēkā neatbilstošu mikroklimatu, būtiski bojāti jau iepriekš paveiktie būvdarbi - vairākās būves zonās parādījies pelējums, kura tālāku izplatību nav bijis iespējams novērst nenoslēgtā būves perimetra un virs pagraba paredzēto zaļo jumtu zonā nepabeigtās siltināšanas dēļ.
Polkovņikova skaidro, ka visas šīs problēmas identificētas jau 2022.gada beigās, bet, neskatoties uz būvuzņēmēja solījumiem tās novērst līdz 2023.gada jūlijam, tas joprojām nav noticis. Visa pagājušā gada garumā būvuzņēmējs nav nodrošinājis pietiekamu būvstrādnieku skaitu un nav vienojies ar apakšuzņēmējiem par būves perimetra noslēgšanu līdz rudens-ziemas periodam.
Neviens no šiem darbiem nav saistīts ar jebkādu trūkstošu informāciju būvprojekta dokumentācijā, nekompetentu pasūtītāja komandas rīcību vai nesamērīgām būvuzraudzības prasībām, bet gan ar būvuzņēmēja nespēju piesaistīt pietiekami daudz atbilstošas kvalifikācijas būvspeciālistu un apakšuzņēmēju defektu novēršanai, uzsver Polkovņikova.