Eksperts: Ukrainas militāro spēku un politiskās elites starpā nav nekāda sacelšanās vai dumpis

Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš vadījis cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkātotā iebrukuma sākuma 2024. gada februārī, atcelts no līdzšinējā amata, bet viņa vietā iecelts līdzšinējais sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.

Taujāts, kāpēc šāda maiņa ir notikusi, LĀI pētnieks uzsvēra, ka iemesli ir dažādi. Viens no tiem ir Zalužnija vēlme palielināt Ukrainas armijas izmērus, runājot par to arī publiski. Tas, iespējams, nebija populārākais lēmums sabiedrībā. Tāpat iemesls varēja būt Ukrainas armijas vadības un Ukrainas politiskās vadības nesaskaņas savā starpā.

Baltijas Aizsardzības koledžas lektors atzīmēja, ka karš turpinās jau teju divus gadus.

Jebkura persona, kura dienu dienā ir atbildīga par Ukrainas armijas uzbrukumu loģistiku un citiem ar to saistītiem jautājumiem, tīri cilvēciski varētu būt sevi izsmēlusi.

"Lai arī publiskajā telpā izskan dažādi argumenti, piemēram, politiķu konkurence, nesaprašanās, stratēģijas maiņas trūkums, gribu izmantot salīdzinājumu ar sportu. Arī sporta spēlēs viens cilvēks nevar spēlēt visu laiku, tāpēc iespēja tiek dota citam, ne sliktākam komandierim vadīt Ukrainas militāros spēkus," sacīja Šrāders.

Pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka Ukrainas dienvidos karš ar Krieviju ir pārgājis iesaldētā karadarbībā, tāpēc ir vajadzīga stratēģijas maiņa. Šrāders aicināja atcerēties, ka Krievijas armija, kad tā iegāja Ukrainā, cieta milzīgus zaudējumus un ātri tika atspiesta no Kijivas, kas ir viens no Zalužnija panākumiem. Pēc zināmas sagrāves arī Krievijas militārajos spēkos notika komandējošā sastāva izmaiņas un krievi sāka izmantot raķetes. Tā vietā, lai mēģinātu ieņemt galvaspilsētu un nomainītu valdību, krievi pārmeta savu darbību uz Ukrainas dienvidaustrumiem, kur patlaban frontes līnija ir iesaldēta.

Šrāders uzskata, ka Ukrainas politiskās vadības mērķis ir mainīt stratēģiju, lai risinātu situāciju Ukrainas dienvidos. Viņš pieļauj, ka tieši tāpēc mainīts komandējošais sastāvs un prioritātes, ar kurām nācis klajā jaunais Ukrainas spēku komandieris.

"Zalužnijs arī pats to ir atzinis rakstā "Economist", proti, ka karš ir sasniedzis Pirmā pasaules kara līmeni, ka viss notiek tranšejās un nekas nevirzās uz priekšu.

Varbūt viņš pats ir publiski pateicis, ka šīm pārmaiņām Ukrainas militārajā vadībā ir jānotiek," uzsvēra pētnieks.

Šrādera ieskatā Ukrainas militāro spēku un politiskās elites starpā nav nekāda sacelšanās vai dumpis. Viņš akcentēja, ka Zalužnija panākumi nav noliedzami. Tos nenoliedz arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piemēram, viņš aicināja Zalužniju pievienoties Sirska komandai padomdevēja statusā, no kā bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks atteicās. Zalužnijs iepriekš izteicies, ka ir nepieciešama jauna stratēģija, pārmaiņas veidā, kā tiek organizēti Ukrainas militārie spēki, pretuzbrukums un ienaidnieka "izspiešana" no Ukrainas teritorijas.

Taujāts, vai Sirskim izdosies izstrādāt spēcīgu stratēģiju, LĀI pētnieks uzsvēra, ka stratēģija pati par sevi nevar būt spēcīga, spēcīgi ir militārie spēki un Ukrainas armijas spējas, ko viņi jau ir pierādījuši, taču stratēģija varētu būt efektīvs veids, kā organizēt Ukrainas uzbrukumus, piemēram, veicot triecienus pa stratēģiskajiem punktiem, kā pārraut krievu pretestību, dodot iespēju Ukrainas militārajiem spēkiem virzīties uz priekšu.

Šrādera ieskatā, ja Sirskim tas izdosies, viņš iegūs Ukrainā milzu uzticamību, lielāku nekā bija Zalužnijam. Turklāt Zelenskim tādā gadījumā būs vieglāk prasīt militāro atbalstu Ukrainai.