Nospēlēto miljonu skandāls Lietuvā: prokuratūra atsāk 2022. gadā izbeigto izmeklēšanu pret Stepukoni

Viļņas apgabala prokuratūras galvenais prokurors Justs Laučus piektdien žurnālistiem teica, ka lēmums par pirmstiesas izmeklēšanas atsākšanu pieņemts ceturtdien.

Izmeklēšana balstīta Kriminālkodeksa pantā par "noziedzīgā nodarījumā iegūtu līdzekļu legalizēšanu".

Kā stāstīja Laučus, Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) 2022.gadā izmeklēja aizdomīgu finanšu pārskaitījumu, kurā 3,9 miljoni eiro nonāca Stepukoņa kontā maksājumu platformā "Paysera".

Tolaik izmeklēšanā Stepukoni izjautāja īpašā liecinieka statusā. Viņš liecināja un iesniedza dokumentus, kas apliecināja, ka nauda viņa kontā ieskaitīta no Polijas kompānijas kā daļa no akciju darījuma, informēja prokurors.

Izvērtējot datus un secinot, ka pārskaitījums ir likumīgs, tika nolemts pirmstiesas izmeklēšanu neturpināt, piebilda Laučus.

Tomēr tagad izmeklēšana ir atsākta pēc tam, kad tika konstatēts, ka gan 2022.gadā, gan pērn sāktajā "pirmstiesas izmeklēšanā izmeklētajos finanšu darījumos ir iesaistīti vieni un tie paši uzņēmumi un vieni un tie paši bankas konti un ka abās lietās sakrīt dažu izmeklēto naudas pārvedumu periodi, kā arī citi apstākļi darbību un apstākļu likumības izvērtēšanai", piektdien informēja Lietuvas ģenerālprokuratūra.

Lietuvas centrālā banka uzdevusi maksājumu pakalpojumu kompānijai "Paysera" sniegt informāciju, kas saistīta ar Stepukoni. Gaidāms, ka "Paysera LT" informāciju iesniegts līdz februāra vidum, kad Lietuvas Banka lems par tālāku rīcību pret kompāniju, caur kuru tika pārskaitīta no "BaltCap" piesavinātā nauda.

2022.gadā FNTT veica pirmstiesas izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, un līdzekļi Stepukoņa "Paysera" kontā uz laiku tika iesaldēti.

"Paysera" vadītājs Marjus Plančūns iepriekš paziņoja, ka platforma ir atkārtoti vērsusies FNTT aizdomu dēļ par Stepukoņa naudas izcelsmi, taču dienests norādīja, ka tās izcelsme ir pamatota.

"Paysera LT" iepriekš paziņoja, ka tā jau agrāk ir izmeklējusi Stepukoņa naudas pārskaitījumus un informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodevusi tiesībsargājošajām iestādēm un Lietuvas Bankai.

Tiesībsargājošās iestādes pēc tam pagājušajā gadā sāka jaunu pirmstiesas izmeklēšanu, un janvārī to pārņēma Eiropas Prokuratūra, Stepukonis tika atzīts par aizdomās turēto vismaz 27 miljonu eiro piesavināšanā. Tiek uzskatīts, ka šo naudu Stepoukonis ir zaudējis azartspēlēs.

Aizdomās turētā atrašanās vieta pašlaik nav zināma, un viņš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Trīs "BaltCap" pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt 16,6 miljonus eiro no Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1". "BaltCap" un cenšas atgūt līdzekļus no Stepukoņa, kas varētu glabājāties atbildētāju kontos.

Tiesa 10. decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.