Igaunijas deputāts Melders: Mani tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu

KaPo ir aizdomas, ka Melders ir pieprasījis kukuli reģionālo investīciju fondu sadales procesā 2023.gada valsts budžeta izstrādes laikā.

"Tika veiktas procesuālās darbības, kuru laikā notika kratīšana manā dzīvesvietā un birojā Rīgikogu ēkā," paziņojumā informēja Melders.

Igaunijas parlamenta deputāts noliedza savu vainu aizdomās un solīja aizstāvēt savas tiesības.

"Strādājot parlamentā un izskatot likumprojektus, es vienmēr esmu ievērojis spēkā esošās procesuālās normas un likumus," viņš teica.

"Saistībā ar radušos situāciju esmu nolēmis izstāties no partijas "Tēvzeme". Es pateicos partijai "Tēvzeme" par sadarbību, taču, turpinot būt par partijas biedru šādā situācijā, partija nonāktu pārmērīgās krustugunīs. Šobrīd neplānoju nolikt mandātu Rīgikogu un Tallinas pilsētas domē, es turpināšu strādāt kā pie frakcijām nepiederošs deputāts," sacīja Melders.

"Protams, es saprotu plašsaziņas līdzekļu pastiprināto interesi par šo jautājumu, taču man šobrīd nav, ko piebilst šim komentāram. Mani pārstāv advokāts Aivars Pilvs, kurš varēs sniegt juridiskus komentārus par šo jautājumu, tiklīdz būs pieejama papildu informācija," piebilda deputāts.

KaPo paziņoja, ka viņiem ir pamats aizdomām, ka Melders, iespējams, ir pieprasījis kukuli, kā arī izmeklē aizdomas, ka viena persona, iespējams, ir bijusi starpnieks kukuļa nodošanā un cita persona, iespējams, ir solījusi dot kukuli.

Aizdomas radušās saistībā ar deputāta darbu 2023.gada valsts budžeta likuma izskatīšanā. Proti, 2022.gada novembrī deputāts ierosināja piešķirt reģionālo investīciju jeb darbības dotāciju saskaņā ar vienošanos, kas pazīstama kā "jumta naudas" piešķiršana, kādai bezpeļņas organizācijai. Saskaņā ar sākotnējo izmeklēšanu deputāts un kukuļa starpniecībā aizdomās turētā persona bija vienojušies, ka, izmaksājot darbības dotāciju, bezpeļņas organizācijas pārstāvis daļu no darbības dotācijas pārskaitīs kukuļa starpniecībā aizdomās turētajai personai, kura to kā kukuli pārsūtīs deputātam. Reģionālās investīcijas bezpeļņas organizācijai tika izmaksātas šā gada janvārī.

Valsts prokurors Alans Rītels paziņojumā medijiem norādīja, ka tās ir provizoriskas aizdomas, kas gaidāmās izmeklēšanas laikā var mainīties.

"Valsts lēmumiem vienmēr ir jābalstās uz sabiedrības interesēm, nevis citiem apsvērumiem, tāpēc jau kukuļa pieprasīšana un solīšana ir noziegums. Līdz šim savāktie pierādījumi ir pamats rūpīgākai aizdomu par kukuļa pieprasīšanu, starpniecību un solīšanu pārbaudei kriminālprocesā," sacīja valsts prokurors.

"Lai savāktu pierādījumus, KaPo ceturtdien veica kratīšanu deputāta darba vietā, proti, Rīgikogu. Šim nolūkam ģenerālprokurors saņēma tieslietu kanclera apstiprinājumu. Pēc tam prokuratūra lūdza atļauju Harju apriņķa tiesai. Kratīšanā piedalījās Rīgikogu pārstāvis, lai pārliecinātos, ka procesuālā akta ietvaros tiek pārbaudīti tikai ar aizdomām saistītie materiāli," piebilda Rītels.

KaPo biroja vadītājs Mēliss Rataseps teica, ka pretkorupcijas pasākumi ir viena no svarīgākajām KaPo darba jomām, lai novērstu drošības apdraudējumus.

"Lai konstitucionālā kārtība funkcionētu, ir nepieciešams gan novērst, gan apkarot augsta līmeņa korupciju," teica amatpersona. "Mēs aizstāvam sabiedriski svarīgo pārliecību, ka likumdevējs pieņem lēmumus pēc saviem ieskatiem sabiedrības interesēs, nevis slēptu kāda privātās interesēs," uzsvēra KaPo pārstāvis.

"Par riskiem, ko rada necaurskatāmība saistībā ar "jumta naudas" sadali, sabiedrībā tiek diskutēts jau gadiem ilgi. Šajā gadījumā mums ir aizdomas, ka šis risks varētu būt īstenojies. Tagad mūsu uzdevums kriminālprocesā ir savākt nepieciešamos pierādījumus, lai noskaidrotu patiesību," piebilda Ratasseps.

Kriminālprocesu vada Igaunijas ģenerālprokuratūra, un to veic KaPo.

Melders, kurš kopš 2008.gada bija Centra partijas biedrs un 2021.gadā īsu brīdi bija vides ministrs, 2023.gada septembrī izstājās no Centra partijas un pievienojās partijai "Tēvzeme". Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem viņš kopš partijas maiņas ir bijis pie partijām nepiederīgs parlamenta deputāts.

"Jumta nauda" jeb "aizsardzības nauda" ("Katuseraha") Igaunijas parlamentā tiek sadalīta katru gadu kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem. Katru gadu tiek rezervēta naudas summa, ko pēc Rīgikogu deputātu ieskatiem piešķirt bezpeļņas organizācijām un fondiem dažādu vajadzību īstenošanai, piemēram, jumtu remontam, bērnu rotaļu laukumu izveidei, baznīcām un tamlīdzīgi. Lēmumi par "aizsardzības naudas" piešķiršanu tiek pieņemti katru gadu, tuvojoties gada beigām, un regulāri tiek kritizēti par necaurskatāmību.