Starptautiskie novērotāji kritizē Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanas

Azerbaidžānā trešdien notikušajās prezidenta pirmstermiņa vēlēšanās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais valsts galva Alijevs. Viņš ieguvis 92% balsu.

Neatkarīgie mediji Azerbaidžānā ir apspiesti, un lielākās opozīcijas partijas vēlēšanas boikotēja. Izņemot Alijevu, pārējie seši kandidāti, kas piedalījās vēlēšanās, ir mazpazīstami un bija aizņemti ar Alijeva slavināšanu, kopš viņš decembrī izsludināja vēlēšanas - gadu pirms noteiktā termiņa.

Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas vadītājs Eigans Mērfijs norādīja uz acīmredzamo opozīcijas trūkumu. EDSO pārstāvis Artūrs Gerasimovs raksturoja kā ierobežojošus apstākļus, kādos notika vēlēšanas.

Novērotāji norādīja, ka neviens no sešiem pretendentiem nopietni neapšaubīja Alijeva politiku, kā rezultātā vēlētājiem nebija reālas alternatīvas. Viņi paziņoja, ka vairāk nekā 6500 vēlēšanu iecirkņos balsošanas laikā tika konstatēti būtiski trūkumi un pasākumi pret vairākkārtēju balsošanu bija nepietiekami.

EDSO novērotāji arī norādīja uz pieaugošiem vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem un vairāku neatkarīgu žurnālistu aizturēšanu pirms vēlēšanām.

62 gadus vecais Alijevs par Azerbaidžānas prezidentu kļuva 2003.gadā, kad viņa tēvs Heidars Alijevs neilgi pirms savas nāves izvirzīja viņa kandidatūru prezidenta amatam. 2008.gadā, 2013.gadā un 2018.gadā Alijevs tika pārvēlēts prezidenta amatā, saņemot vairāk nekā trīs ceturtdaļas balsu.

2009.gadā tika noorganizēts referendums, kurā tika nolemts ļaut prezidentam balotēties uz neierobežotu skaitu termiņu, atceļot divu termiņu ierobežojumu. Bet 2016.gadā stājās spēkā izmaiņas konstitūcijā, saskaņā ar kurām prezidents tiek ievēlēts nevis uz piecu gadu termiņu, bet uz septiņiem gadiem.

Alijevam šis būs piektais termiņš prezidenta amatā.

Alijevs pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu pamatoja ar to, ka Azerbaidžāna beidzot atjaunojusi savu suverenitāti pār Kalnu Karabahu.

Azerbaidžāna 2023.gada 19.septembrī veica zibensofensīvu, kas nākamajā dienā beidzās ar vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju. Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.

Pagājušajā mēnesī Alijevs nosauca uzvaru Kalnu Karabahā par "epohālu notikumu, kam nav līdzīgu Azerbaidžānas vēsturē". Viņš sacīja, ka "vēlēšanas iezīmēs jauna laikmeta sākumu" valstī.

Novērotāji pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu novērtēja kā militāro panākumu izmantošanu un uzmanības novēršanu no grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ar ko jāsaskaras pilsoņiem.