Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Sārts atklāj Rietumvalstu vājāko punktu

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts Foto: Ieva Lūka/LETA

Rietumu vājākais punkts šobrīd ir politiskie procesi, Latvijas Universitātes 82. starptautiskajā zinātniskajā konferencē pauda NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņš uzsvēra, ka ir sācies jauns laiks, kas būs daudz neparedzamāks, nedrošāks, kā arī ar daudz straujām pārmaiņām. Viņaprāt, pārmaiņas galvenokārt veicina Rietumu dominances mazināšanās, straujā tehnoloģiju attīstība un klimata pārmaiņas.

"Ja pēdējie 30 gadi nozīmēja Rietumu globālu dominanci [..], tad šobrīd šī dominance zūd, un ir vesela virkne starptautisku spēlētāju, kas ir gatavi izaicināt Rietumus," pauda drošības eksperts.

Sārts piebilda, ka tas, ko var novērot šobrīd, ja skatās ekonomiski, militāri un arī inovācijās,- Rietumi joprojām ir pārāki, taču joma, kurā Rietumi sāk palikt trausli, ir politika. "Rietumu vājais punkts, manuprāt, šobrīd ir politiskie procesi - nespēja vienoties principā par neko pat sabiedrībās, kuras ir homogēnākas nekā Latvija," atzina eksperts.

"Stabilitātes laiks ir pagājis, Rietumu un ASV dominance tiek izaicināta, un kari būs arvien pieaugošāka realitāte. [..] Protams, mums jāsaprot, ka pie dažādiem scenārijiem, kuru ceļi ir joprojām mūsu rokās, šie riski var atnākt arī pie mums," pauda Sārts.

Viņš pievērsās arī tehnoloģiju ietekmei uz sabiedrību. "Mani satrauc tas, ka ne vienmēr tehnoloģiskās izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai radītu satricinājumus, ir tik uzkrītošas," atklāja Sārts. Viņš skaidroja, ka pašreizējā sabiedrības nespējā vienoties viens no ietekmes faktoriem, kam nebijām sagatavojušies, bijis šķietami nelielais tehnoloģiskais solis - sociālie mediji.

"Mēs esam demokrātijā pakļauti algoritmu loģikai, kur mūsu uzmanība ir panaceja, jo no mūsu uzmanības var gūt peļņu," norādīja Sārts.

Eksperts akcentēja - šobrīd topošie regulējumi sociālajos medijos nāk par vēlu, jo tuvojas nākamais vilnis - mākslīgais intelekts, kas sabiedrības mijiedarbībā, socializācijā radīs vēl vienu lēcienu. "Man ir aizdomas, ka pēc pieciem gadiem mēs atcerēsimies šīs problēmas, ko radīja sociālie tīkli, kā vecos labos laikus, kuros problēmu bija krietni mazāk," pauda Sārts.

Arī klimata pārmaiņas ietekmē drošību, norādīja Sārts - "cilvēkiem, kas dzīvo veselā virknē pasaules nostūru, dzīves telpa un dzīves veids kļūs neturpināms - tas nozīmēs spiedienu no citiem pasaules reģioniem, kas mēģinās nākt šurp," skaidroja eksperts.

Sārts arī pauda, ka Latvija ir kļuvusi par daļu no Rietumu sistēmas, līdz ar to Latvijai ir balss un rīcības iespējas tajā, kas notiks ar Rietumiem. Viņš akcentēja, ka Latvijai būtiski nebūt maziem savā politikā un savā aktivitātē uz starptautiskās skatuves.

"Mēs neesam milzīga valsts, bet tas dod iespēju mums būt daudz straujākiem jaunu lietu un jomu adaptācijā. [..] Pasaule mainās, ienāk tehnoloģijas, nevar stāvēt iepretim tam vilnim. Vienīgais veids, kā ar situāciju tikt galā, ir ņemt tehnoloģijas savā paspārnē un virzīt tur, kur redzam pozitīvu rezultātu," atzina eksperts.

Sārts akcentēja, ka zinātnei un zināšanām ir jābūt visātrākā veidā tulkotām šodien nepieciešamajā.

Tāpat, pēc eksperta domām, tas, kāda būs Latvijas sabiedrības griba, ir ārkārtīgi liels elements tajā, kāds būs mūsu kopējais rezultāts, kāda būs šī valsts pēc 20, 30 gadiem. "Šī ir joma, kuru mēs nedrīkstam atstāt novārtā," uzsvēra Sārts.

Noslēgumā drošības eksperts pauda, ka, viņaprāt, Latvija šobrīd ir unikālā pozīcijā - "mums nav jāskatās tikai uz citiem, ir tik daudz mūsu pašu rokās un mūsu pašu spējās, un mēs neesam vieni".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu