Iekšlietu ministrs atzīst, ka Latvijā provokāciju risks pieaug katru dienu

Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte trešdien aģentūrai LETA pavēstīja, ka, konsultējoties ar kompetentajām institūcijām un starptautiskajiem partneriem, patlaban tiek vērtēta Krievijas interese rīkot prezidenta vēlēšanas savas vēstniecības telpās Latvijā.

Lūgts komentēt, vai, viņaprāt Latvijai vajadzētu ļaut rīkot vēlēšanas, Kozlovskis "Krustpunktā" atbildēja, ka nedēļas laikā tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties. Vienlaikus ministrs apliecināja, ka viņa ieskatā minētajā jautājumā vajadzētu būt vienādai visu Baltijas valstu nostājai, tomēr riski jebkurā gadījumā būšot.

Kozlovskis arī atgādināja, ka 16.marts ir tā dēvētā leģionāru piemiņas diena, kurai iekšlietu dienesti katru gadu gatavojas pastiprināti, turklāt šogad šis datums saskan ar Krievijas prezidenta "vēlēšanām", kuras plānotas no 15.marta līdz 17.martam. "Šīs divas dienas būs liels izaicinājums. Nu, vēl līdz šim lēmumam es uzskatu, ka jāsaliek kopā visi riski, kā tas izskatās kopsakarā," uzsvēra ministrs.

Vienlaikus viņš negribētu saistīt riskus ar konkrētu datumu, taču provokāciju iespējamība "pieaug no dienas uz dienu", jo Latvija atbalsta Ukrainu un tur augstu latiņu Eiropas līmenī.

Ministrs gan mierināja, ka iekšlietu dienesti īstenojot visus iespējamos preventīvos pasākumus risku novēršanai. "Tie ir hibrīdkara elementi, kurus Krievija var izmantot pret Latviju, ņemot vērā, ka ejam uz priekšu ar tādu politiku, kas Kremlim ir absolūti nepieņemama," uzsvēra ministrs.

Kozlovska rīcībā gan neesot informācijas, kādus elementus Krievija varētu izmantot hibrīdapdraudējumā. Viņš arī nedomā, ka nedraudzīgo kaimiņvalstu realizētais nelegālās imigrācijas spiediena atslābums uz valsts austrumu robežas tā vienkārši paliks.

Kozlovskis gan uzsvēra, ka Latvija līdz šim sabiedrībā pretrunīgi vērtētajos datumos spējusi tikt galā ar verbālām konfrontācijām un nepakļaušanās gadījumiem un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija ir uzskatāma par drošības saliņu.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Vladimira Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam.

Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā.