Vaidere mudina izmeklēt Krievijas aģentu ietekmi ES iestādēs

Kā aģentūru LETA informēja politiķes birojā, eiroparlamentāriete norāda, ka EP uz ziņām par EP deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) sadarbību ar Krievijas specdienestiem deputāti reaģējuši nekavējoties - tika ierosināts šo jautājumu apspriest un to arī šonedēļ plenārsēdē EP izdarīja.

"Tad tūlīt arī EP prezidente Roberta Metsola savukārt nodeva šo jautājumu izskatīšanai arī ētikas komisijā. Uzreiz jāsaka, ka EP nevar Ždanokai atņemt mandātu, nevar viņu izslēgt, bet var atņemt dienasnaudas, var, iespējams, liegt ieeju EP ēkās," norāda Vaidere.

EP pieņēma rezolūciju par tā saukto "Russiagate" iespējamo Krievijas iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos. Galvenais uzsvars šajā rezolūcijā ir uz to, ka EP deputāte Ždanoka no 2004. līdz 2017.gadam, iespējams, ir darbojusies kā Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta informatore. Rezolūciju atbalstīja 433 no 507 balsojušajiem deputātiem.

Pieņemtajā rezolūcijā EP apņemas pilnībā atbalstīt Latvijas iestādes un sadarboties ar tām izmeklēšanā par Ždanokas rīcību, kā arī aicina kompetentās iestādes izmeklēt, vai pret viņu ir jāsāk kriminālvajāšana saskaņā ar krimināllikuma normām.

Vaidere skaidro, ka Ždanoka gadiem EP ir veikusi pretvalstiskas darbības, diskreditējot Latviju. EP deputāte atzīmēja, ka kolēģiem vienmēr skaidrota patiesā situācija Latvijā, gan par nepilsoņiem, gan krievu valodas lietojumu, tomēr, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, bija pienācis laiks rīkoties asāk un vērsties pie EP viceprezidentes Heidi Hautalas par to, ka Ždanokas atrašanās viņas frakcijā - Zaļo/ Eiropas Brīvajā aliansē - paver viņas dezinformācijai lielu tribīni un pie tam diskreditē šo frakciju. Divas nedēļas pēc šīs sarunas, Ždanokai nācās atstāt šo frakciju. Tagad viņa ir pie frakcijām nepiederoša deputāte, norāda EP deputāte.

Rezolūcijā deputāti pauž sašutumu un nopietnas bažas par Krievijas pastāvīgajiem centieniem graut Eiropas demokrātiju, veicināt šķelšanos Eiropas pilsoņu vidū, dažkārt uzpērkot atsevišķus EP deputātus un veidojot viņu atkarību caur Eiropas politiskajām partijām, kuras darbojas kā Kremļa propagandas pastiprinātāji.

"Uzskatu, ka Ždanoka nav vienīgais Kremļa aģents EP, ir arī citi, kuri kalpo Krievijas interesēm, tādējādi apdraudot ES drošību. Tāpēc uzskatu, ka EP nekavējoties un obligāti ir jāveic rūpīga iekšējā izmeklēšana, lai izvērtētu visus iespējamos Krievijas iejaukšanās gadījumus," akcentē Vaidere.

Viņa norāda, ka ir pamats domāt, ka ir ļoti daudz Krievijas ietekmes aģentu teju visās ES struktūrās, un šis ir rūpīgi izmeklējams jautājums, kurā jāiegulda resursi.

LETA jau rakstīja, ka nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījusies Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūgusi naudu pasākumu rīkošanai.

Ždanoka noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet vienu no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".