Nospēlēto miljonu skandāls Lietuvā: azartspēļu uzraugs nosoda azartspēļu organizatoru (1)

"Vispirms šajā gadījumā nav darbojusies kompāniju sociālā atbildība," viņa teica Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.

"Pārvalde atbildīgu azartspēļu rekomendācijas pieņēma 2021.gadā, un 2023.gadā rekomendācijas kļuva par vadlīnijām. Diemžēl līdz šim brīdim azartspēļu organizatori nav uzņēmušies nekādu sociālo atbildību un šīs vadlīnijas nav ieviestas," atzina amatpersona.

36 gadus veco Stepukoni tur aizdomās par vairāku desmitu miljonu eiro piesavināšanos no "BaltCap" kompānijām un nospēlēšanu "Olympic Casino Group Baltija", kas pieder Igaunijas "OB Holding 1".

Lietuvas azartspēļu nozares uzraugs veic pārbaudi "Olympic Casino Group Baltija".

Kā stāstīja Žaldariene, atbildīgu azartspēļu vadlīnijas paredz noteiktus pasākumus, ko spēļu organizatori var veikt, lai novērstu potenciāli problemātiskas azartspēles, piemēram, ieteikt cilvēkiem pārtraukt azartspēļu spēlēšanu, novirzīt viņus uz palīdzības centriem vai ieteikt sazināties ar Azartspēļu kontroles pārvaldi, lai viņiem aizliegtu spēlēt azartspēles Lietuvā. 

Iestāde jau iepriekš pavēstīja, ka rosinās vadlīnijas pārvērst likumā, lai to ieviešanu padarītu obligātu, paredzot sankcijas par pārkāpumiem.

"Olympic Casino Group Baltija" vadītājs Toms Palavičs šonedēļ teica, ka Stepukonis vairākus gadus azartspēlēm bija izmantojis savus privātos līdzekļus, bet jau vairākus pēdējos gadus nav bijis kompānijas klients.

Kā stāstīja Palavičs, Stepukonis spēlēšanai kompānijā izmantoja savus personīgos līdzekļus, kas nebija skaidra nauda, un spēlēja tikai tiešsaistē, izmantojot paša izveidotu privātu spēļu kontu. Nauda tajā tika ieskaitīta no viņa kontiem Lietuvas finanšu institūcijās.

Lietuvas centrālā banka šonedēļ paziņoja, ka par "BaltCap" infrastruktūras fondu līdzekļu uzraudzību atbildīgas ir Igaunijas institūcijas, jo fonds ir reģistrēts Igaunijā.

Centrālā banka arī uzdevusi maksājumu pakalpojumu kompānijai "Paysera" sniegt informāciju, kas saistīta ar Stepukoni. Gaidāms, ka "Paysera LT" informāciju iesniegts līdz februāra vidum, kad Lietuvas Banka lems par tālāku rīcību pret kompāniju, caur kuru tika pārskaitīta no "BaltCap" piesavinātā nauda.

2022. gadā Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) veica pirmstiesas izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, un līdzekļi Stepukoņa "Paysera" kontā uz laiku tika iesaldēti.

"Paysera" vadītājs Marjus Plančūns iepriekš paziņoja, ka platforma ir atkārtoti vērsusies FNTT aizdomu dēļ par Stepukoņa naudas izcelsmi, taču dienests norādīja, ka tās izcelsme ir pamatota.

"Paysera LT" iepriekš paziņoja, ka tā jau agrāk ir izmeklējusi Stepukoņa naudas pārskaitījumus un informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodevusi tiesībsargājošajām iestādēm un Lietuvas Bankai.

Tiesībsargājošās iestādes pēc tam pagājušajā gadā sāka jaunu pirmstiesas izmeklēšanu, un janvārī to pārņēma Eiropas Prokuratūra, Stepukonis tika atzīts par aizdomās turēto vismaz 27 miljonu eiro piesavināšanās lietā. Tiek uzskatīts, ka šo naudu Stepoukonis ir zaudējis azartspēlēs.

Aizdomās turētā atrašanās vieta pašlaik nav zināma, un viņš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Trīs "BaltCap" pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt 16,6 miljonus eiro no Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1". "BaltCap" un cenšas atgūt līdzekļus no Stepukoņa, kas varētu glabāties atbildētāju kontos.

Tiesa 10. decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka viens no karstākajiem tematiem mūsu kaimiņvalstī ir teju 17 miljonu eiro aizplūšana no summas, kas bija paredzēta jaunā Nacionālā stadiona uzbūvei. Izrādījies, ka pie vainas bijis viens no privātā kapitāla fonda nu jau bijušajiem darbiniekiem, kurš naudu nospēlējis tiešsaistes kazino. Ne fonda apkalpojošajām bankām, ne azartspēļu uzņēmumam lielās summas aizplūšana nav šķitusi aizdomīga. Plašāk stāstīja "TV3 Ziņas".

Nauda sākusi aizplūst jau Covid-19 mājsēdes laikā.

Fonds "BaltCap" uzskata, ka tiešsaistes kazino uzturētājs ir līdzatbildīgs notikušajā, bet azartspēļu kompānija tam nepiekrīt.

"Azartspēles tika organizētas, izmantot tiešsaistes bezskaidras naudas darījumus salīdzinoši ilgā laika posmā.

Nauda tika pārskaitīta uz azartspēļu kontu no kontiem finanšu iestādēs, kas darbojas Lietuvā, un naudas izcelsme bija pamatota.

Naudas plūsmas bija skaidri redzamas arī deklarācijās, kuras saskaņā ar likumu mēs iesniedzām nodokļu iestādēm," teikts "Olympic Casino Group Baltija" komentārā.

Tomēr rodas jautājums – kā var nepamanīt, ka viens un tas pats klients zaudē miljonus?

Tā arī uzskata bijušais Lietuvas Futbola federācijas vadītājs, kurš pats iepriekš darbojies kazino jomā.

"Katram normālam azartspēļu uzņēmumam jāredz un jāaptur tie, kuri nospēlējuši pārāk daudz. Jāļauj atdzist. Tas būtu tikai ētiski."

Arī paša finanšu fonda virzienā raidītas kritikas netrūkst.

Finanšu eksperte Jekaterina Govina atzīmē, ka "summas aizplūda ilgstoši. Neviens to nebija pamanījis, līdz ar to tā ir viņu pašu un arī viņu bankas atbildība sekot līdzi un ziņot, ja notiek kaut kas tik aizdomīgs."

Lietuvas Centrālā banka nenoliedz, ka finanšu uzraudzībā ir trūkumi, bet arī norāda, ka "BaltCap" ir reģistrēts kā uzņēmums Igaunijā un to uzrauga Igaunijas atbildīgās iestādes.

Fondā "BaltCap" ir ieguldīti arī aptuveni 17 miljoni Lietuvas "SEB" un "Swedbank" pensiju fondu līdzekļu. Tas ir aptuveni tikpat, cik šobrīd tiek prasīts atgriezt no kazino un bijušā darbinieka, kurš naudu nospēlējis.

Pilsētas vadībā šobrīd aktuālāk ir atrisināt jautājumu, kā un kas turpinās finansēt stadiona būvniecību.

Izskan bažas, ka "BaltCap" cenšas izstāties no projekta. Viņi savu vēlmi izstāties ar vēstuli paziņoja dienā, kad atlaida vainīgo darbinieku. Viļņas domē izskan viedoklis, ka "BaltCap" par situāciju zinājuši jau agrāk.

Sākotnēji stadiona būvniecība tika lēsta 160 miljonu eiro apmērā, bet šobrīd tiek runāts par 200 miljoniem eiro.