Briškens komentē šodien gaidāmo Saeimas lēmumu par viņa demisijas pieprasījumu (3)

Komentējot opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosināto demisijas pieprasījumu, to pamatojot ar ministra nespēju uzņemoties atbildību un to noveļot uz citiem, kuru Saeima skatīs ceturtdien, Briškens intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda pārliecību, ka amatu saglabās.

"Esmu pārliecināts, jo koalīcijas partneri, mani partijas biedri, neskaitāmas nozares sadarbības organizācijas ļoti labi apzinās, kādu mantojumu esmu saņēmis. Domāju, ka novērtē arī to, ka es neesmu izvairījies par šīm problēmām runāt," teica satiksmes ministrs.

Briškens arī sacīja, ka būs Saeimā, kad tiks lemts par viņa demisiju, lai informētu par mantojumā saņemto, kā arī, lai iezīmētu aktuālo situāciju daudzās jomās, tostarp situāciju dzelzceļa projektā "Rail Baltica", situāciju ar Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem vilcieniem, kā arī lielajām finanšu neapguvēm satiksmes resorā un ceļu satiksmes drošības situāciju.

"Domāju, ka šajā brīdī mēs jau visi ļoti labi apzināmies, ka satiksmes nozarē ir daudz ugunsgrēku un šobrīd svarīgākais ir mobilizēties kopīgam darbam, lai šos izaicinājumus pārvarētu," teica ministrs.

Briškens arī minēja, ka satiksmes nozare līdz šim ir bijusi atstāta pašplūsmā.

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) rosina demisijas pieprasījumu Briškenam, to pamatojot ar ministra nespēju uzņemties atbildību par nozares vadību.

Pēc NA domām, Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība, kā arī ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pamatpakalpojumus.

NA uzskata, ka Briškens kā satiksmes ministrs ir pierādījis, ka nespēj vadīt Satiksmes ministriju (SM) un nozarēm sniegt nepieciešamo politisko atbalstu.

Briškena priekšgājējs iepriekšējā valdībā, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka Briškena darba stils - neuzņemties atbildību un censties to novelt uz citiem - ir novedis pie tā, ka problēmas netiek risinātas un tikai samilst, kā rezultātā cilvēki nevar paļauties uz sabiedrisko transportu un saglabājas neskaidrība par pasta nodaļu nākotni.

Vitenbergam nepieņemami ir tas, ka tiek "norakti" un netiek tālāk virzīti iepriekš sagatavoti infrastruktūras būvniecības projekti - Bauskas un Rīgas apvedceļu būvniecība, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Šie projekti esot svarīgs valsts ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai.

Tāpat ministrs izvairās un sabiedrībai nesniedz skaidru atbildi par to, vai dzelzceļa līnija "Rail Baltica" šķērsos Rīgu, norāda Vitenbergs.

Bijušais ministrs uzskatu, ka Briškena pavadītais laiks Satiksmes ministrijā ir pietiekams, lai varētu izdarīt secinājumus un lemt par viņa atstādināšanu.

NA, rosinot satiksmes ministra demisiju, norāda uz to, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošināts uzticams un kvalitatīvs pasažieru pārvadājumu pakalpojums. Pēc opozīcijas partijas vārdiem, ministra bezpalīdzību ilustrējot viņa teiktais medijos, ka viņš nezina, kas notiks ar vilcieniem, bet cer uz to labāko.

"Kamēr Briškens cer un gaida, cilvēki uz peroniem un autobusu pieturās nesagaida sabiedrisko transportu," uzsver NA.

Politiskā spēka ieskatā, šobrīd no ministra neesot saņemts skaidrs redzējums par to, kas tālāk notiks ar VAS "Latvijas pasts" lēmumu slēgt 105 pasta nodaļas no 172 esošajām pasta nodaļām. Publiskajā telpā izskan pretrunīga informācija, kas liecina par nekonsekvenci lēmumos un rada sabiedrībā neapmierinātību, uzsver NA, norādot, ka valsts uzdevums ir nodrošināt universālā pasta pakalpojuma pieejamību un pasta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā tas ir norādīts Pasta likumā, - visiem valsts iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

NA norāda, ka šobrīd tiek nopietni apdraudēti iepriekš sagatavoti transporta nozares attīstības projekti - Bauskas un Rīgas apvedceļu būvniecība, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība.

Tāpat ministrs neinformējot sabiedrību par "Rail Baltica" turpmāko būvniecības gaitu. NA uzskata, ka ir pamatotas bažas, ka pamattrases būvniecības darbi Rīgā varētu apstāties, jo, pēc publiski pieejamās informācijas, līdz 30.janvārim Satiksmes ministrijas iesniegtajās projekta aktivitātēs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) desmitajam projektu uzsaukumam (CEF10) nav pieteikta dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecība. Neiesniedzot pieteikumu, nav iespējams saņemt līdzfinansējumu, uzsver opozīcijas partija. Tas NA radījis jautājumu, vai Briškens vienpersoniski pieņēmis lēmumu, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija nešķērsos Rīgu.