Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Rinkēviča vārds iepīts krāpšanas shēmā (3)

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums/"Apollo.lv" kolāža

Arvien biežāk krāpnieki izveido sabiedrībā zināmu cilvēku viltus profilus, lai, izmantojot viņu reputāciju, apkrāptu cilvēkus. Taču nu krāpnieki izveidojuši nepatiesu interneta vietni, uzdodoties par sabiedrisko mediju portālu "Rus.LSM.lv". Krāpnieki izveidojuši viltus ziņu, kurā iesaistīts Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viltus ziņā vēstīts, ka Rinkēvičs kādā no savām runām esot pieminējis "jaunu revolucionāru sistēmu, kas izveidota, lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu nopelnīt no 25 līdz 30 tūkstošiem eiro katru mēnesi ar minimāliem ieguldījumiem".

Tāpat mājaslapa nepatiesi apgalvo, ka Rinkēvičs esot teicis: "Ilgu laiku valsts uzdevumā esam testējuši jaunas investīciju programmas "QuantumAI" funkcionalitāti un uzticamību. Tagad, pilnībā pārliecinoties par tās vienkāršību un drošību, varam katram Latvijas iedzīvotājam nodrošināt bezmaksas pieeju šai sistēmai."

Rinkēviča vārdā tiekot apgalvots, ka "katrs latvietis, kurš šajā sistēmā ieguldīs 250 eiro, mēnesī varēs nopelnīt vismaz 20-30 tūkstošus".

Viltus ziņa ar it kā Rinkēviča citātiem vēlas panākt, lai lasītāji aizpilda reģistrācijas veidlapu, norādot, ka "jārīkojas ātri un būs iespēja iegūt pasīvos ienākumus". Zem reģistrācijas anketas minēts: "Edgara Rinkēviča atklāsme šokēja visu pasauli."

Nepatieso ziņu sociālajos tīklos izplata "Facebook" lapa "How to Organize a Shed", kurai ir trīs sekotāji. Lai sasniegtu lielāku auditoriju, krāpnieki samaksājuši par reklāmu, kurā izmantots nepatiesais Rinkēviča citāts.

Raksta foto
Foto: ekrānuzņēmums.

Gan mājaslapa, gan Rinkēvičam piedēvētie teksti ir krāpniecība. Par to liecina vairāki vērā ņemami aspekti.

Pirmkārt, krāpnieciskās mājaslapas nosaukums ir "LVedgars.com", izmantojot sabiedrisko mediju portāla "Rus.LSM.lv." logo un mājaslapas izkārtojumu. Mājaslapas nosaukumam vajadzētu būt "Rus.LSM.lv".

Nepatiesā mājaslapa.
Nepatiesā mājaslapa. Foto: ekrānuzņēmums.

Otrkārt, salīdzinot ar citu ziņu, kas publicēta medijā "Rus.LSM.lv", patiesā publikācijā jābūt minētam informācijas publicēšanas datumam un laikam, informācijas avotam, raksta autoram vai raidījuma nosaukumam.

Nepatiesā ziņa.
Nepatiesā ziņa. Foto: ekrānuzņēmums.
Patiesa "Rus.LSM.lv" publikācija, kas datēta ar 6. februāri. Kā redzams, minēts informācijas publicēšanas datums un laiks, informācijas avots, raksta autors vai raidījuma nosaukums.
Patiesa "Rus.LSM.lv" publikācija, kas datēta ar 6. februāri. Kā redzams, minēts informācijas publicēšanas datums un laiks, informācijas avots, raksta autors vai raidījuma nosaukums. Foto: Ekrānuzņēmums

Treškārt, publiski pieejamā informācija liecina, ka Rinkēvičs nevienā runā nav pieminējis ne šādu piepelnīšanās metodi, ne minēto "investīciju programmu".

Ceturtkārt, krāpnieciskā mājaslapa mudina lasītājus iesniegt informāciju par sevi – vārds, uzvārds, e-pasts, telefona numurs.

Normatīvie akti nosaka, ka apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses, var būt likumīgi. Būtiskākais nosacījums, kas ņemams vērā, ir samērīgums starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi tai nozīmīgiem notikumiem.

Lai veiktu samērīguma izvērtējumu tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību sabalansēšanai, pirms publikācijas tā jāizvērtē, ņemot vērā sekojošo:

  • Pienesums diskusijai par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem un vai tā ir kāda svarīga sabiedrības interese;
  • Personas atpazīstamība sabiedrībā, kā arī publikācijas mērķis un saturs;
  • Personas iepriekš veiktās darbības un rīcība pirms publikācijas atspoguļošanas presē (apstāklis, ka personas attēls un tam pievienotā informācija ir jau iepriekš tikusi publicēta presē);
  • Informācijas iegūšanas metodes un atspoguļotās informācijas patiesums un ticamība;
  • Publikācijas forma un sekas, kas personai ir iestājušās pēc tās publicēšanas.

Analizējot, kāda informācija ir, bet kāda informācija nav publicējama žurnālistikas vajadzībām, ir nepieciešams rūpīgi vērtēt, kāds ir publiskošanas nolūks un kāda būs publikācijas ietekme uz personu, kuru iekļaujam publikācijā.

Personas datus (īpaši gadījumos, kad ietekme uz personu ir paredzama drīzāk negatīva) drīkst publicēt tikai, kad publikācijas nolūks bez konkrētas personas pieminēšanas, to identificējot un atklājot par to informāciju, nav sasniedzams.

Lai neuzķertos uz šādām krāpnieciskām shēmām, šādās vietnēs nav ieteicams izpaust personas datus. 

Un, piektkārt, ziņas noslēgumā izcelts nepatiess apgalvojums, ka "Edgara Rinkēviča atklāsme šokēja visu pasauli". Gan teksta formulējums, gan publiski pieejamā informācija liecina, ka tā nav taisnība.

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums

Kā atpazīt viltus ziņu?

Kultūras ministrija aicina kritiski izvērtēt informāciju sociālajos medijos - baiļu, dusmu un arī neziņas apstākļos viegli vairoties viltus ziņām un dezinformācijai.

Lasot vienmēr pievērs uzmanību:

  • MEDIJAM – vai tas šķiet uzticams?
  • INFORMĀCIJAS DATUMAM – varbūt ziņa ir veca, to kāds cenšas aktualizēt un interpretēt savos nolūkos?
  • AUTORAM – vai ir norādīts?
  • NORĀDEI "REKLĀMPROJEKTS" / "SADARBĪBĀ AR..." – kaut kur pie/zem/blakus raksta vai sižeta malā maziem burtiem?
  • AUTORA VIEDOKLIM – vai tas pausts ziņu materiālā? Ja jā, materiāls ir komentārs. Ziņas kā žurnālistikas žanrs pieprasa maksimālu autora neitralitāti.
  • INFORMĀCIJAS AVOTIEM – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u.tml.). Tiesa, tie ne vienmēr liecina par informācijas ticamību.
  • VIEDOKĻU BALANSA NODROŠINĀJUMAM – vai nodrošināts līdzvērtīgs visu iesaistīto pušu viedoklis?
  • FAKTIEM – vai tie izmantoti? Vai arī materiālā dominē tikai emocionāli argumenti?
  • PERSONU/PRIEKŠMETU/NOTIKUMU APZĪMĒJUMIEM – vai tie regulāri un tendenciozi lietoti?
  • VIDEO ILUSTRĀCIJĀM – vai un kādas tās ir? Dažkārt autentiski attēli, video vai citāti tiek attiecināti uz neīstajiem notikumiem/personām.
  • ZIŅAS RADĪŠANAS IEMESLAM – kāds tas varētu būt?
  • ĪPAŠIEM PAŅĒMIENIEM – vai tie lietoti Tavas uzmanības pievēršanai?
  • VIRSRAKSTAM / SIŽETA PIETEIKUMAM – vai tas izceļ ziņas galveno būtību?
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu