Kāpēc Latvijā joprojām ļauj uzstāties krievu mūziķiem, kas joprojām aktīvi koncertē arī Krievijā (7)

Viņa esot uzstājusies arī anektētajā Krimā, un Račs jautā - kāpēc viņai ļaut pelnīt Latvijā, kamēr karš Ukrainā nav beidzies? Kam tad ļaut un kam liegt uzstāties Latvijā, skaidro raidījums "360TV Ziņneši" un Ieva Čakste.

Lai gan ir pagājuši divi gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvijā var brīvi uzstāties mākslinieki no agresorvalsts, kas joprojām aktīvi koncertē arī tur. Kā tas ir iespējams un vai tiešām šis ir tas gadījums, ka koncerta rīkošana ir jāatstāj paša organizatora morāles un ētikas ziņā?

Vai Krievijas mākslinieki, kuri nav nosodījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā, var uzstāties Latvijā? - šo jautājumu aktualizēja mūzikas producents Guntars Račs vietnē "X", vaicājot, kāpēc krievu dziedātājai Zivert jūlijā ļauts uzstāties un pelnīt Latvijā.

"Es vienkārši esmu izbrīnīts, nepatīkami izbrīnīts. Kāda velna pēc tiem māksliniekiem, kas brīvi šobrīd uzstājas Krievijā, būtu tikpat brīvi uzstāties šeit Latvijā, īpaši, ja viņiem ir liegta iespēja Ukrainā."

Krievu dziedātājai Zivert ir liegts uzstāties Ukrainā - pēc tam, kad viņa sniegusi koncertu Krimā pēc tās aneksijas 2014. gadā.

"Man tur vēl tāds viens interesants gadījums - viņai ir tāda dziesma "Moņet net", tāda dziesma monētu nav, bet krieviski var saklausīt karam nē, un bijis gadījums, kad viņa to dziedājusi, moņet ņet un kāds no Maskavas publikas jau bija nosūdzējis, ka viņa ir pret karu, un tad viņa taisnojās video, ka nē, ka viņa tur nav, pasargies dies, pret karu - bet kādā idiotismā ir jādzīvo, ka Tu nevari būt pret karu?"

Interese Latvijā par Zivert uzstāšanos ir diezgan liela - to kaut vai apliecina Facebook izveidotā koncertafiša - apmeklēt koncertu ir ieinteresēti 9 tūkstoši vietnes lietotāju. Ieva Čakste devās ielās un vēlējās saprast, ko par notiekošo domā sabiedrība.

Raidījuma satiktajiem jauniešiem daļēji ir taisnība - Krievijas pilsoņi, kuru ieceļošanas mērķis ir kultūras pasākumi, no 2022. gada 19. septembra Latvijā, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu, ieceļot nevar.

Tomēr ir kāda nianse - māksliniekiem, kas šeit uzstājas, visticamāk, ir dubultpilsonība un iebraukšana ir atļauta. Guntaram Račam par dubultpilsonību ir savs komentārs.

"Tā ir kolektīvā atbildība, kas jāuzņemas šai valstij, kuras vadītāji un kuras iedzīvotāji, pilsoņi, dodas uz Ukrainu, karo un slepkavo, izvaro, izved bērnus - vai šādā situācijā mums būtu jādomā, vai viņiem varbūt būsim tur kaut kā lojāli vai kaut kā tā, - nē, šeit nedrīkstēt braukt, kamēr ir kara darbība, - neviens no tiem, kas muzicē Krievijā."

Raidījums sazinājās arī ar vienu no lielākajiem koncertu rīkotājiem Latvijā - L Tips Agency. Viņi paši ar krievu māksliniekiem nestrādā, bet Krievijas mūziķu un dziedātāju uzstāšanos šeit vērtē pēc viņu nostājas kara jautājumā, piemēram, nenosodot Zemfiru un citus, kas pauduši nostāju pret karu.

Bet šajā gadījumā ir kategoriski noraidoši un neizprot pasākumu rīkotājus, kuri aicina uzstāties krievu dziedātājus, kas aktīvi pašlaik koncertē arī agresorvalstī.

Zivert koncerts plānots Wondersalā, raidījums mēģināja sazināties, ar koncerta rīkotājiem, bet no klātienes intervijas viņi gan atteicās, atsūtot vien lakonisku atbildi, ka “Wondersala ir notikumu vieta, kur notiek dažāda veida un līmeņa pasākumi. Pie mums nekad nav noticis un nenotiks neviena mākslinieka koncerts, kurš jebkādi atbalsta vai finansē kara darbību."

Vaicājām gan Rīgas Domei, gan Ārlietu ministrijai - kā atbildība tad ir izvērtēt, to, ka Latvijā, šajā gadījumā Rīgā, Wondersalā, uzstājas Krievijas režīmam draudzīgs mākslinieks. Iestāžu pārstāvji norāda, ka tas gan esot pretrunā ar morāles normām un kopējo noskaņojumu, tomēr jāizvērtē pašiem organizatoriem un, piemēram, pašvaldība var darboties tikai savas kompetences ietvaros, savukārt Ārlietu ministrija norāda, ka šis jautājums jāuzdod jomu regulējošām institūcijām, tai skaitā Kultūras ministrijai.

Arī Kultūras ministrija mums šoreiz atbildēja rakstiski, ka no pirmās kara dienas pasākuma rīkotājus aicina izvērtēt to repertuāru un māksliniekus, - tomēr vienlaikus uzsver, ka kultūras satura cenzūra demokrātiskā valstī, kāda ir Latvija, - ne politiska, ne no Kultūras ministrijas puses nav.