Ievietots neautorizēts saturs un dzēsta informācija. Bunkus slepkavības izmeklēšanai veltītā mājaslapa cietusi uzbrukumā (2)

"Kopš dibināšanas brīža nodibinājums aktīvi darbojies pie savas mājaslapas izstrādes un regulāri publicēja ar nodibinājuma mērķu īstenošanu saistītu saturu. Tostarp nodibinājums savā mājaslapā publicēja informāciju, kas bija saistīta ar nogalinātā Mārtiņa Bunkus profesionālās darbības atspoguļošanu un informāciju par šķēršļiem, ar kuriem Mārtiņš Bunkus saskarās, pildot maksātnespējas procesa administratora pienākumus SIA "REGO TRADE" procesā un ar to saistītajās tiesvedībās, kurās būtisku lomu ieņēma šobrīd par Mārtiņa Bunkus slepkavību apsūdzētais Mihails Uļmans. Mājaslapā tika ziņots ne tikai par vēsturiskiem faktiem un notikumiem, bet arī par jaunatklātajiem apstākļiem," vēsta nodibinājuma pārstāvis Kristaps Bunkus.

Kā norāda nodibinājuma pārstāvis, ir pamats uzskatīt, ka mājaslapa uzbrukumam ir izraudzīta apzināti, lai dzēstu tajā esošo informāciju, slēgtu šo nodibinājuma komunikācijas kanālu un radītu šķēršļus nodibinājuma darbībai.

Ņemot vērā, ka mājaslapas saturs, visticamāk, nebija atbilstošs Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzēto personu interesēm, pastāv pamatotas aizdomas, ka uzbrukums mājaslapai ir saistīts ar Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā iesaistīto personu savtīgu interešu īstenošanu.

Par minēto faktu nodibinājums ir vērsies tiesībaizsardzības iestādē, lūdzot noskaidrot vainīgās personas un saukt tās pie likumā noteiktās atbildības.

Pēc Kristapa Bunkus teiktā, šobrīd nodibinājums aktīvi strādā pie mājaslapas satura atjaunošanas un turpinās to izmantot, lai informētu sabiedrību par nozīmīgām tēmām, tostarp ziņojot par aktualitātēm Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas iztiesāšanas gaitā.

Nodibinājums jau iepriekš paudis bažas, ka Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtītāji un atbalstītāji ir gatavi izmantot visus līdzekļus, lai izvairītos no atbildības par šo noziegumu, tostarp manipulēšanu ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību, kas var izpausties arī kā apsūdzēto interesēm atbilstoša satura veidošana publiskajā telpā, tai skaitā panākot sev nevēlamas informācijas dzēšanu.

Šodien, 5. februārī, plkst. 14 Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesas sēdē plānots turpināt liecinieku nopratināšanu.

Nogalinātā administratora brālis Kristaps Bunkus vērsies Veselības inspekcijā saistībā ar aizdomām par iespējamu manipulatīvu apsūdzētā Mihaila Uļmana veselības stāvokļa izmantošanu, lai novilcinātu tiesas procesu un pamatotu drošības līdzekļa maiņu, aģentūru LETA informēja Bunkus.

Janvāra beigās kļuvis zināms, ka pēc tiesas sēdes apsūdzētajam Uļmanam it kā kļuvis slikti un uz tiesu izsaukti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi. Iepriekš Bunkus brālis bija vērsis uzmanību, ka Uļmans un viņa aizstāvji mēģina izmantot apsūdzētā veselības stāvokli, lai panāktu līdz šim piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - maiņu.

Bunkus iesniegumā Veselības inspekcijai paudis bažas par kādas Rīgas slimnīcas konsīlija slēdzienu, tā sasaukšanas apstākļiem, norises gaitu, nepilnībām un iespējamiem pārkāpumiem un lūdzis Veselības inspekciju atbilstoši savai kompetencei pārbaudīt un vērtēt iespējamos pārkāpumus.

Lietā par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu apsūdzēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko. Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī slepkavam, kas šāva, - 1974.gadā dzimušajam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Bunkus bija SIA "Rego Trade" administrators, bet Uļmans - šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.

LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.

Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" iepriekš ziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus "alternatīvajiem" aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.

Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kam sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Uļmans bija vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.