FOTO ⟩ Apbalvoti "Lielā Kristapa" laureāti. Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta "Pastkarte no Romas"

Visvairāk balvu, kopskaitā četras, saņēma režisora Aika Karapetjana filma "Bezkaunīgie". Savukārt katra pa trīs balvām saņēma animācijas filma "Sirds likums" un daudzsēriju filma "Padomju džinsi".

Foto: "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonija

Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēma filmu māksliniece un ilggadēja Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu tika atzīta režisora Staņislava Tokalova "Viss būs labi", par labāko animācijas filmu - režisores Rozes Stiebras "Sirds likums", bet par labāko daudzsēriju filmu - režisora Tokalova un Jura Kursieša "Padomju džinsi".

Kā labākā īsmetrāžas spēlfilma balvu saņēma Armanda Zača kinolente "Resistance is Futile", bet par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu atzīta režisoru Mārča un Laura Ābeļu filma "Latvijas kods. Pilnmēness serenāde".

Labākā debijas filma šogad ir režisora Ronalda Mežmača "Elpot zem ūdens", bet par labāko studentu filmu atzīta režisores Emīlijas Karetņikovas "Mana bērnības ķermeņa atzīšanās".

Žūrijas atzinību par lakonisku un precīzu stāstu, kas dziļi aizkustina, trausli un eksistenciāli būtiski atainojot Latgales tradīcijas, saņēma režisores Lindas Stūres animācijas filma "Beigu beigas".

Par labāko spēlfilmas režisoru tika atzīts Karapetjans par filmu filma "Bezkaunīgie", par labākajiem scenārists - Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis par filmu "Padomju džinsi", bet labākā spēlfilmas operatora balvu saņēma Jurģis Kmins par darbu fiLmā "Bezkaunīgie".

"Lielo Kristapu" kā labākā dokumentālās filmas režisore saņēma Marta Herca par filmu "Mēs tikai tagad sākam", par labākajiem dokumentālās filmas operatoriem tika atzīti Jevhens Titarenko un Ivans Fomičenko par darbu filmā "Austrumu fronte".

Labākās animācijas režisores balvu saņēma Stiebra par "Sirds likumu", bet par labāko animācijas mākslinieku atzīts šīs filmas mākslinieks Aleksejs Naumovs.

Labākā kino aktrise ir Ērika Eglija-Grāvele par lomu filmā "Mana brīvība", labākais aktieris - Kārlis Arnolds Avots par darbu filmā "Padomju džinsi". Par labākajiem aktieriem otrā plāna lomā atzīta Sabīne Tīkmane par darbu filmā "Melnais samts" un Darjus Meškausks par lomu filmā "Mana brīvība".

Labākā mākslinieka balvu ieguva Aldis Meinerts par darbu filmā "Bezkaunīgie", labākie kostīmu mākslinieki ir Jānuss Vahtra un Berta Vīlipsone par darbu filmā "Neredzamā cīņa", bet labākā grima māksliniece - Gunda Zvirbule par darbu filmā "Mātes piens".

Kā labākais komponists tika godināts Ivars Arutjunjans par mūziku filmai "Bezkaunīgie", bet labākā skaņu režisora balvu saņēma Ģirts Bišs par darbu filmā "Beigu beigas".

Par labāko montāžas režisoru tika atzīts Stefans Stabenovs par darbu dokumentālajā filmā "Viss būs labi".

Skatītāju balvu saņēma režisores Ināras Kolmanes spēlfilma "Mātes piens". Balvas ieguvēju noteica skatītāju balsojums, kas sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" notika no 12. janvāra līdz 2. februārim. Balsojumā šogad piedalījās 31 kino darbs - visas filmas, kas nominētas kādā no "Lielā Kristapa" balvas kategorijām un līdz balsojuma sākumam tikušas publiski izrādītas.

Starptautiskās Kinokritiķu federācijas "FIPRESCI" Latvijas nodaļas balva izsenis tiek piešķirta jaunas kino valodas meklējumiem vietējā kino ainavā. Balvu šogad saņēma režisore Emīlija Karetņikova par mākslinieciski ietilpīgo īsfilmu, kas izceļ gan personiskos, gan sociālos aspektus darbā "Mana bērnības ķemeņa atzīšanās", pavēstīja Čaure.

"Latvijas Mobilais Telefons" pasniedza balvu "Gada inovācija kino mākslā" režisorei Betijai Zvejniecei par jaunu formu un risinājumu meklējumiem filmā "Latvijas kods. Einaratīvs".

"Valmiermuiža" pasniedza balvu - ielūgumu uz Valmiermuižas etnomūzikas festivālu seriāla "Kolektīvs" radošajai komandai.

Par precīzu mūsdienu vīrieša portretu filmā "Saule spīd 24 stundas" portāls "santa.lv" Andrim Keišam pasniedza digitālā žurnāla "Santa+" mūža abonementu.

Šogad balvas starptautiskajā žūrijā strādāja producente Natālija Libeta (Natalia Libet, Ukraina) un kino zinātnieks Klauss Lēzers (Claus Loeser, Vācija), režisors Jānis Ābele (Latvija), kinokritiķe Daira Āboliņa (Latvija), režisore Ieva Ozoliņa (Latvija), režisore un aktrise Indra Roga (Latvija).