Fotoradari joprojām fiksē daudz pārkāpumu ar Krievijā reģistrētiem auto

Ceturtdienas pusnaktī Rīgas centrā simboliski tika noņemti burti no Maskavas nama. Agresorvalsts galvaspilsētas filiāle ar visu Maskavas ģērboni tagad ir pagātne. Ēka ar speciālu likumu pārņemta Latvijas valsts īpašumā. Un ierakstīta zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda.

Drīzumā no mūsu ielām būtu jāpazūd vēl vienai parādībai, kas katru dienu atgādina par Krievijas klātbūtni, - automobiļiem ar Krievijas numuriem. Kopš pērnā gada rudens šādiem auto liegts iebraukt Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas - Krievijas un Latvijas Baltkrievijas robežu. Šai laikā ir bijuši 16 mēģinājumi to pārkāpt, mūs informēja Muitas pārvaldē. Taču uz Eiropas Savienības iekšējām robežām kontroles nav, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, cik ilgi transportlīdzeklis atrodas Latvijā.

Septembrī Eiropas Komisija publicēja skaidrojumu regulai par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Skaidrojumā norādīts, ka dalībvalstīm nevajadzētu Eiropas Savienības teritorijā ielaist Krievijā reģistrētas automašīnas, jo tas uzskatāms par sankciju pārkāpumu.

Aizliegums attiecas ne vien uz komerciālajiem, bet arī uz privātajiem braucamajiem. Dažas dienas vēlāk komisija papildināja skaidrojumus, uzsverot, ka sankciju samērīga piemērošana ir katras dalībvalsts ziņā.

Iebraukšanas aizliegumu auto ar Krievijas numuriem patlaban bez Baltijas valstīm vēl noteikušas Polija, Somija, Bulgārija un Norvēģija. Vācija šādas automašīnas jau konfiscē. Eiropas savienības aizliegumu Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosaucis par nacisma izpausmi.

Rudenī Latvija pieņēma likumu, kas aizliedz auto ar Krievijas numura zīmēm pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Ja likumu pārkāpj, auto var konfiscēt. Likuma grozījumi paredzēja 3 mēnešu pārejas periodu, kura laikā auto ar krievu numurzīmēm jāpārreģistrē vai jāaizbrauc.

"Par" novembrī nobalsoja visi deputāti, izņemot Alekseja Rosļikova vadīto partiju. "Latvija pirmajā vietā" balsojumā atturējās.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā stāsta, ka Latvijas numuri piereģistrēti 46 šām automašīnām (kopš pagājušā gada 1.janvāra), kas uz kopējā fona esot niecīgs skaits. Izskaidrojumi tam var būt vairāki. Krievijas tirgum paredzētie transportlīdzekļi nereti neatbilst Eiropas standartiem.

Līdz brīdim, kad policijai būs tiesības auto ar Krievijas federācijas zīmi konfiscēt, atlikusi vien nedaudz vairāk kā nedēļa. Cik daudz arvien vēl šādu automašīnu atrodas mūsu teritorijā, neviena valsts iestāde pateikt nevar.

Jūrmalā, bet īpaši galvaspilsētā Vecrīgas apkārtē un Klusajā centrā pamanām vairākus spēkratus ar Krievijas numura zīmēm. Dārgas un ekskluzīvas markas Porsche automašīnai logā ielikta "Rīgas satiksmes" atļauja, kas ļauj stāvvietu izmantot bez maksas. Šādas kartes var iegādāties tikai Rīgā deklarēti iedzīvotāji. Auto vadītāja apgalvo, ka zina par liegumu. Un Latviju atstās.

Sākot no 15. februāra Valsts policijai būs pienākums šādas automašīnas apturēt. Izņēmums būs diplomātu un vēstniecības transports. Automašīnām ar Krievijas numuriem, kuras CSDD būs deklarētas tranzītam, Latviju būs jāšķērso 24 stundu laikā. Pārkāpuma gadījumā būs gan naudas sods, gan auto konfiscēšana.

Tieslietu ministrijā apgalvo, ka Krievijas auto konfiskācija starptautiskas tiesvedības riskus neradīs. Hibrīdapdraudējuma laikā tikšot stiprināta sabiedrības drošība, no Latvijas ceļiem noņemot sankcijām pakļautus transportlīdzekļus.

Policijā norāda uz vēl kādu problēmu. Pērn klātienē fiksēti 530 pārkāpumi satiksmē ar Krievijā reģistrētiem auto. Lielākā daļa naudas sodu esot samaksāta, apgalvo tiesībsargi. Taču ātruma pārkāpumiem, kuri fiksēti ar fotoradaru, informāciju par transportlīdzekļa īpašnieku Latvija nevar iegūt, un nav ko sodīt, jo mums nav sadarbības līguma ar trešajām valstīm.

Pēdējā laikā samazinās auto skaits, ar Krievijas numura zīmēm, kas pārkāpušas ātrumu, taču tas joprojām ir augsts, skaidro policijā. 

Tieslietu ministrija sākotnēji plānoja konfiscēt ne vien Krievijā, bet arī Baltkrievijā reģistrētos transportlīdzekļus Taču no nodoma vēlāk atteicās.

Arī parlamentārieša Jāņa Vitenberga rosinātais tāds pats priekšlikums Saeimā neguva atbalstu.

Papildu resursi Valsts policijai jaunajiem pienākumiem nav piešķirti un īpaši reidi rīkoti netiks. Vasarā novērotais, ka iebraucēji no Krievijas savām automašīnām lika viltotus numurus, vairs neesot novērots.

Pērn autobraucēji no trešajām valstīm izdarījuši 50 000 pārkāpumu. Daži ātrumu pārsnieguši pat 200 reižu. Taču pie atbildības viņus saukt nevar. Šonedēļ Saeima pacēla sodus ātruma pārkāpējiem, jo uz ceļiem ir kritiski liels bojā gājušo skaits. Taču braucējus no trešajām valstīm tas neietekmēs. Un neesot arī plāna, kā to mainīt.