ASV vēstniekam bijušas problēmas atvērt kontu Latvijas komercbankās (2)

Tajā lūgts uzlabot attieksmi pret klientiem un mazināt striktās pārbaudes. Bankas gan saka, ka paši banku uzraugi šādas klientu padziļinātas caurskatīšanas pieprasa, un noraida pārmetumus, ka būtu vainojamas pie tautsaimniecības stagnācijas. To bankām pārmetis gan Valsts prezidents, gan premjere.

Pirms vairākiem gadiem Latvijā notika finanšu sistēmas kapitālais remonts. Bankās ieviesa stingrus ierobežojumus. Uzņēmēji sūdzas, ka joprojām esot pat neiespējami atvērt kontus. Daudzi to brauc darīt uz ārzemēm. Premjere saka - tas bremzē Latvijas tautsaimniecību.

Pirms nepilna gada darbu Latvijā sāka jaunais ASV vēstnieks Kristofers Tods Robinsons. Vairāki politiķi "Nekā personīga" neoficiāli apstiprina, ka arī viņam radušās problēmas, kad vēstnieks devies uz kādu no bankām, lai atvērtu kontu.

Baņķieru aprindās diplomāti esot augsta riska klienti, tāpēc tiekot rūpīgāk pārbaudīti. Bet šis gadījums esot tikai viens no piemēriem, ka bankas par vienkārša maksājuma konta atvēršanu pieprasa neskaitāmus dokumentus un izziņas. Uz to komercbanku uzraugam Latvijas Bankas prezidentam norādījusi arī premjere.

Ministru prezidente Evika Siliņa saka: "Šobrīd tā situācija īsti nav tāda, kādai viņai būtu jābūt. Kad bankas, izvērtējot riskus, arī attiecīgi piemēro prasības klientam. Šobrīd ir bieži vien situācijas, kad bankas izvēlas vienkārši neapkalpot klientus vai arī prasa pārāk daudz augsta riska klientiem attiecinātu standartu.

Un tas, iespējams, ir arī "kapitālā remonta" laikā izdarīto dažādu regulējumu dēļ. Bet tas, iespējams, ir arī dažādas izpratnes dēļ, kad bankas varbūt nevēlas ieguldīt pārāk lielu naudu šo risku vadīšanai.

Tas, protams, ir zināmā mērā dārgi arī. Protams, Latvijas Bankas pusē ir savi mājasdarbi jāizdara un arī tiem auditoriem, kas vēlāk ies pārbaudīt bankas, ir jābūt gataviem saprast, ka riski tiek vadīti nevis pēc instrukcijas un punkta, bet tiešām novērtējot risku. Un atbilstoši, ja atnāk pensionārs un viņam tiek prasīts veselu kaudzi jautājumu, kas būtu attiecināma uz uzņēmumu tālās Irākas valstīs, tad, protams, tas nav normāli."

ASV vēstniecība min vairākus gadījumus, kad investori gribējuši sākt biznesu Latvijā, bet tieši banku attieksmes dēļ nolēmuši to nedarīt.

ASV vēstniecības komentārs "Nekā personīga": "Tā ir tiesa, ka daži Amerikas pilsoņi, Latvijā atverot bankas kontus, sastopas ar šķēršļiem. Taču lielāka problēma ir tā, ka no potenciālajiem amerikāņu investoriem esam dzirdējuši, ka viņi izvēlējās neuzsākt uzņēmējdarbību Latvijā administratīvā sloga dēļ, ar kuru viņi saskārās, atverot bankas kontus un piesaistot finansējumu.

Šīs neizmantotās iespējas Latvijas iedzīvotājiem izmaksā desmitiem miljonu eiro ieņēmumos. Mēs uzskatām, ka konkurētspējīgāks banku sektors, kas pārvalda riskus, nevis izvairās no jebkāda riska, piesaistīs tik ļoti nepieciešamās investīcijas."

To pašu, ko saka vēstniecība, savā pirms nedēļas komercbanku valdes locekļiem adresētā vēstulē min arī Latvijas Banka. Tās ieskatā bankām jābūt elastīgākām un jāievieš vairāku risku līmeņu produkti. Biznesmeņus, kas strādā ar riskantām valstīm, vērtēt rūpīgi. Bet tos, kam vajadzīgs, piemēram, tikai norēķinu konts, pakļaut mazāk skurpulozām pārbaudēm.

Jāuzlabo arī banku komunikācija. Bieži neesot saprotams, kādas ir to prasības, lai klienti saņemtu pakalpojumu. Kādi dokumenti vajadzīgi. Netiekot arī pietiekoši skaidroti atteikumi, ja banku ieskatā cilvēks nevar atvērt kontu vai saņemt citu pakalpojumu. Bieži banku darbinieki tikai strikti sekojot instrukcijām un arī zema riska klientiem prasot dokumentu kalnus ar apliecinājumiem, lai arī to varētu nedarīt.

Jāpārskata arī augstās komisiju maksas. Tās varētu mainīt, ja vien bankas dažādotu produktus. Mazāka riska piedāvājumiem komisijas tad būtu mazākas, jo bankām nebūtu jāveic padziļinātas pārbaudes.

Komercbankas saka - viņu pusē praktiski viss esot kārtībā. Komunikācija ar klientiem sakārtota, produkti dažādoti. Vainīga ir Latvijas un arī Eiropas centrālā banka, kuru auditori pārbaudēs pieprasa ļoti stingru klientu izvērtējumu. Tādēļ arī prasības no komercbanku puses esot tik augstas.

Lai palielinātu konkurenci un stimulētu vietējās bankas mainīties, politiķi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un citi atbildīgie mēģinot pierunāt Eiropas lielākās bankas nākt izvērst biznesu Latvijā un Baltijā. Uzrunāto saraksts esot garš, bet Ukrainas kara radītās nestabilitātes dēļ pagaidām visas šīs sarunas beigušās bez rezultāta.

Nākamnedēļ valdībā premjeres vadītā Finanšu sektora attīstības padome lemšot, kā atvieglot klientiem piekļuvi banku pakalpojumiem. Santa Purgaile mums apstiprina, ka Latvijā ir sācies jauns "Moneyval" izvērtējums.

Iepriekšējais, kas mums nebija īpaši pozitīvs, notika pēc finanšu sistēmas "kapitālā remonta". Latvija knapi paglābās no nokļūšanas slikto valstu sarakstā. Jauns, iespējams, pozitīvāks ziņojums ir būtisks, jo to vērtē iespējamie investori. Tas būšot gatavs nākamgad. Un Moneyval pārbaudīs arī banku attieksmi pret klientiem, ko savā vēstulē komercbankām iesaka mainīt Latvijas Banka.