Aptauja: Latvijā teju trešdaļa iedzīvotāju nemeklētu risinājumu, ja vēža ārstēšana prasītu ievērojamus līdzekļus (1)

"Neapsvērtu neko" - aptaujāto vidū šis ir bijis vispopulārākais atbilžu variants, domājot par to, kāds būtu pirmais naudas līdzekļu ieguves veids situācijā, ja onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanu nekompensētu valsts un nepieciešamās izmaksas sasniegtu 20 000 eiro vai vairāk.

Pārējie respondenti meklētu dažādus risinājumus atbilstoši savai finanšu rocībai - 24% izmantotu personīgos vai ģimenes uzkrājumus, 14% vāktu ziedojumus, 10% ņemtu kredītu, 9% ārstēšanās izdevumus primāri segtu no saviem regulārajiem ienākumiem, maksimāli samazinot ikdienas tēriņus, 8% aizņemtos no ģimenes vai draugiem, bet 5% apsvērtu citu finanšu avotu izmantošanu.

"Turpinātu dzīvot tik, cik atlicis, nemeklējot finanses ārstēšanai" - šo atbilžu variantu izvēlējušies 34% aptaujāto vīriešu un 28% sieviešu.

Turklāt pesimisms vairāk raksturīgs Latgales iedzīvotājiem, kā arī pieaug līdz ar respondentu vecumu - uz samierināšanos ar situāciju visvairāk tendēti aptaujātie vecumā no 65 līdz 75 gadiem (47%), kā arī cilvēki ar zemiem ienākumiem - 50%.

Ziedojumu vākšanu kā risinājumu sievietes izmantotu biežāk (19%) nekā vīrieši (9%), turpretī uz saviem vai ģimenes uzkrājumiem vairāk paļautos vīrieši, rīdzinieki, kā arī gados jaunāki cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 44 gadiem. Visjaunākie respondenti 18-24 gadu vecumā krietni biežāk nekā citi aptaujātie līdzekļus onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai aizņemtos no draugiem vai ģimenes.

"Ergo" Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas Baltijā projektu vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš skaidro, ka kopumā šie rezultāti liecina, ka viena trešā daļa sabiedrības spētu parūpēties par vēža ārstēšanas izdevumiem paši no saviem līdzekļiem, otrai trešdaļai tie būtu jālūdz vai jāaizņemas no citiem, bet atlikusī trešdaļa sniegusi vispesimistiskāko atbildi, atzīstot, ka pat nemēģinātu rast finansiālu risinājumu, lai izārstētos, visticamāk, tādēļ, ka konkrētā summa šķiet pārāk liela, bet izārstēšanās iespējas - pārāk mazas.

"Pozitīvs signāls pētījuma rezultātos ir tas, ka salīdzinājumā ar tādu pašu aptauju, ko veicām pirms diviem gadiem, ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri šo dzīves situāciju risinātu ar savu uzkrājumu palīdzību, nevis būtu spiesti vākt ziedojumus. Tas liecina par zināmu finanšu stabilitātes pieaugumu," norāda Zvirgzdiņš.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS 2024.gada janvārī, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.