:format(webp)/nginx/o/2024/02/04/15867853t1h65f2.png)
Daudz jauno ārstu, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, ne vien nerunā krievu valodā, bet pat nesaprot. Pēc studijām daļa nonāk ārstniecības iestādēs, kur saziņa ar kolēģiem mēdz notikt krieviski, nevis valsts valodā, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
"Mums krievu valoda tiešām ir tikpat sveša kā citiem ķīniešu valoda vai citas valodas," raidījumam saka Tīna Luīze Čupāne, kura pēc dažiem mēnešiem saņems ārsta diplomu. Viņa uzsver, ka runā ne vien savā, bet arī vairāku citu kolēģu – topošo ārstu vārdā.
Bērnu slimnīcā, kur viņa grasās turpināt rezidentūru, krievu valodu nepieprasa, bet sliktāka pieredze bijusi citās slimnīcās. Tāpēc, bīstoties no nākamās darba vietas attieksmes, viņas studiju biedri baidās runāt publiski.
"Tā sajūta mums veidojas caur pieredzi, ko mēs gūstam jau studiju laikā, un, protams, ir bijušas situācijas, kad mums ir jāiet uz operācijām un sarunvaloda operācijas laikā ir tikai krievu, līdz ar ko students, kurš nemāk runāt krieviski, palaiž garām informāciju, par ko runā, kas arī, protams, neļauj mums līdz galam iemācīties svarīgas lietas," norādīja topošā mediķe.
Bīstoties no sekām darba vietā, ārsts, kurš gatavs ar savu pieredzi dalīties tikai anonīmi, to apstiprināja – krievu valoda dažu slimnīcu nodaļās mēdz būt ikdienas sarunu valoda, pat apspriežot jautājumus par pacientiem. Taču viņš krieviski nesaprot ne vārda.
Jaunie ārsti apstiprināja, ka valodas jautājums darbā daudziem var izrādīties izšķirošs, pat ja viņi paši vēlas strādāt Latvijā.
Plašāk LTV sižetā:
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)