Pērn vērīgākie pamanīja, ka bijušās izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces labradora šķirnes suns patversmē meklē jaunas mājas. Viņa līdz šim to ne apstiprināja, ne noliedza, nu Muižniece intervijā žurnālam "Ieva" atklāj, kā viss patiesībā notika.
"Tas bija šausmīgi smags lēmums." Muižniece beidzot atklāj, kas notika ar viņas suni (2)
Muižniece žurnālam "Ieva" skaidro: "Par šo esmu pieraudājusi tik daudz spilvenu, ka vēl tagad grūti runāt. Bet labi, izstāstīšu, lai beidzot tas ir pateikts.
Ejot prom no vīra mājām Daugmalē, nebiju gatava pamest suni, tāpēc arī Mārsija pārcēlās uz Rīgu. Sākumā viss bija labi – es nestrādāju, kopā ar kinologu mācījāmies staigāt pa pilsētu, braucām uz jūru, gājām pārgājienos, Mārsija dzīvoklī jutās labi. Kad bērni sāka iet skolā un es uz darbu, suns dzīvoklī jutās kā sprostā.
Ja strādātu birojā, ņemtu viņu līdzi, bet nevaru vest suni uz skolu! Mārsijas stress bija tik liels, ka sapratām – tā ir dzīvnieka mocīšana. Mēs varējām tā turpināt, varēju slēpt, ka sunim ir grūti, un smaidīgās "Instagram" bildītēs tēlot, cik viss ir labi, – tad man neviens dzīvnieku draugs neko nepārmestu. Bet Mārsija dzīvoklī nespēja dzīvot!"
Viņa turpina: "Saņēmos un lūdzu padomu patversmes "Mežavairogi" saimniecei Danutai, ko ļoti sen pazīstu. Izstāstīju visu, ko jau esmu mēģinājusi darīt, un Danuta teica – neraudi, ļoti loģiski un pragmatiski iedrošinot mani, ka labākais risinājums ir meklēt sunim citus saimniekus.
Tas bija šausmīgi smags, bet labākais risinājums,
par ko es tieši Danutai saku milzīgu paldies. Tā bija mana atbildība - negribēju darīt sunim pāri, negribēju mocīt."
Muižniece gan uzsver – tagad Mārsija ir laimīga, viņai atrastas jaunas mājas, taču viņa pati vēl joprojām "nespēj bez asarām skatīties uz suņiem".
Vairāk lasi žurnāla "Ieva" 31. janvāra numurā!