Krievijas prezidenta "vēlēšanas": kā krievi vērtē Putina kandidatūru? (5)

Putins "vēlēšanās" kandidē uz savu piekto termiņu. Krievijas vēlēšanu komisija Putina kandidatūru oficiāli reģistrēja pirmdien, 29. janvārī. 

Trešdien, 31. janvārī, Putins organizēja īpašu savas kampaņas pasākumu. Bez pārsteigumiem, pūlī bija dzirdami tikai aplausi un ovācijas, jo visi aicinātie viesi, tostarp vairākas Krievijas slavenības, ir zvērināti Putina atbalstītāji.

"Putins ir apbrīnojams līderis, visdrosmīgākais un visviedākais cilvēks," jūsmo režisors Andrejs Končalovskis.

"Krievijas tauta nekad iepriekš nav tik ļoti atbalstījusi savu prezidentu. Un jebkurš, kurš mēģinās mūs sašķelt, izgāzīsies," apgalvo dziedātāja Nadežda Babkina. 

Ja ne Putins, kurš cits?

"Mēs visi atbalstām jūsu lēmumu kandidēt vēlēšanās, jo jūs esat bijis pie varas tik ilgi, cik vien atminos," Putina "tiešās līnijas" preses konferencē teica Aleksandrs, gados jauns žurnālists. 

Rouzenbergs norāda, ka ir saticis vairākus tādus krievus kā Aleksandrs, kuri Putina vietā nespēj iedomāties nevienu citu. Tas gan ne vienmēr ir tāpēc, ka viņi ciena Putinu, – bieži vien viņi neredz citu alternatīvu.

"Bieži esmu dzirdējis, kā citi saka: "Ja ne Putins, tad kurš cits?""

Šis jautājums ir rūpīgas Kremļa izstrādātas shēmas rezultāts – jau gandrīz 25 gadus jebkādi konkurenti, kas patiešām varētu izaicināt Putinu, tiek izslēgti no spēles. 

Rouzenbergs norāda, ka, piemēram, Rževas pilsētas iedzīvotāju vidū pastāv cerība uz pārmaiņām, bet tagadējā līdera vadībā. 

"Es ceru, ka notiks pozitīvas pārmaiņas, jo pašlaik ir stagnācija. Ja ievēlēs kādu citu, tad pastāv risks, ka tas cilvēks nespēs tikt galā ar stresu, ko nes valdības vadīšana. Pieredzējis cilvēks kā Putins spēj valsti attīstīt pat šajā sarežģītajā situācijā," saka jaunietis Iļja.

"Es uz šīm vēlēšanām lieku lielas cerības. Ceru, ka karš beigsies un ekonomika uzlabosies. Bet es cienu Putinu," saka pensionāre Lidija. Viņa gan uzskata, ka neviens cits nevarētu tagad aizstāt tagadējo Kremļa saimnieku. "Varbūt Putins vēlāk atradīs kādu citu. Bet es domāju, ka viņš pie varas būs vēl vairākus gadus."

Rādās, ka pat karš Ukrainā un smagie Krievijas zaudējumi nav rosinājuši iedzīvotāju neuzticību Kremļa saimniekam un armijas virspavēlniekam Putinam.

Lai gan lēmumu sākt karu Ukrainā pieņēma tieši Putins, liela daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka kara laikā ir nepieciešams atbalstīt savu līderi, neapšaubīt viņa vadmotīvus un nedomāt par viņa darbību sekām.

Citi piekrīt oficiālajam Krievijas valdības uzskatam, ka karu sākuši Rietumi, nevis Krievija. 

Putina premjerlīga

Ar minētā kampaņas pasākuma rīkošanu un augsto slavenību atbalstu iecerēts parādīt, ka Putins ir kandidāts, kurš kandidē savā līgā – Putina premjerlīgā, ko viņš pats ir izveidojis un vada.

Putina premjerlīga ir Krievijas politiskās sistēmas kodols. Visskaļākie Putina kritiķi jau labu laiku ir izslēgti no spēles, jo atrodas trimdā vai ieslodzījumā. Vēlēšanu rezultātu nav grūti paredzēt.

Stīvs Rouzenbergs gan norāda, ka tā vienmēr nav bijis. 

Atceros, kā Maskavā pirms 30 gadiem televizorā skatījos vienu no pirmajām Krievijas vēlēšanu pārraidēm – tolaik notika parlamenta vēlēšanas. Nevienam nebija ne mazākās jausmas, kura partija uzvarēs.

Nekad neaizmirsīšu to reizi, kad televīzijas ekrānā politiskās prognozes veica astrologs. Diezgan iederīgi, jo pirms 30 gadiem Krievijas iedzīvotāju acīs mirdzēja cerība par demokrātiju, brīvību un savas valsts nākotni.

Lai gan varētu domāt, ka Putina premjerlīgā ir ieradies vēl viens konkurents, kurš varētu izaicināt "čempionu" – Boriss Nadeždins –, tas nemaz nav tik vienkārši. Nadeždins nav kā Navaļnijs – viņš kritiku pret Putinu pauž ļoti uzmanīgi. Tāpat tiek uzskatīts, ka viņam ir kontakti Putina administrācijā. 

Tāpat Putina administrācija kontrolē Krievijas televīziju. Putins bieži tiek atspoguļots televīzijas ekrānos un reti tiek kritizēts.

Tiesa, Nadeždins nav vienīgais, kurš pēdējo mēnešu laikā publiski paudis vēlmi ieviest pārmaiņas Kremlī. Bijusī žurnāliste Jekaterina Duncova nesen centās pieteikt savu kandidatūru "vēlēšanām", iestājoties par mieru Ukrainā, politieslodzīto atbrīvošanu un "cilvēcīgu" Krieviju.

Krievijas vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt viņas kandidatūru, norādot uz "kļūdām" dokumentos. 

"Domāju, ka politiskā sistēma mani redz kā citplanētieti un nesaprot, ko ar mani darīt. Tā nesaprot, kas es esmu, jo parādījos no nekurienes. Tāpēc tā nolēma mani paturēt nostāk," sarunā ar Rouzenbergu spriež Duncova. 

Patlaban Duncova dibina jaunu politisko partiju. Viņa nebaidās, ka par to saņems sodu. 

"Mēs nedarām neko nelikumīgu. Rīkojamies saskaņā ar likumu. Bailes nedrīkst uzvarēt. Es ticu tam, ko daru. Šī pārliecība bailes nostāda otrajā vietā," uzsver Duncova. 

Rouzenbergs atminas sarunu ar Kremļa propagandas medija "Russia Today" galveno redaktori Margaritu Simonjanu.

Jautāju: "Vai nav bīstami pie varas turēt līderi, kurš prezidenta krēslā sēž vairāk nekā gadsimta ceturtdaļu un kura vara ir neierobežota?"

Viņa atbild: "Tas ir uzskats, ko jūs propagandējat jau vairākus gadus. Ja cilvēks pie varas ir vairākus gadus, tas nebūt nenozīmē, ka būs sliktāk nekā tad, ja ik pēc četriem gadiem mainīsiet līderi. Pols Pots Kambodžā trīs gadu laikā iznīcināja trešdaļu savas valsts iedzīvotāju."