Eiropā daudzviet notiek lauksaimnieku protesti. Kāds ir Latvijas lauksaimnieku viedoklis?

Trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedru sapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis stāstīja, ka, lai rīkotu protestus, ir nepieciešama skaidrs mērķis un iemesls. Iepriekšējais gads ir novedis pie tā, ka lauksaimnieki ir neapmierināti un uzvilkušies, bet tas nedod protestu rīkošanai skaidru pamatojumu.

Viņš atzīmēja, ka patlaban vērtīgāk būtu pievērsties tādiem lauksaimniekiem aktuāliem tematiem kā gaidāmās nodokļu izmaiņas 2025.gadā.

Gūtmanis atgādināja, ka valdība ir publiski solījusi līdz vasarai sagatavot nodokļu politikas pamatnostādnes 2025.gadam. To vidū ir vairāki lauksaimniekiem būtiski jautājumi, kas ietekmē nozares konkurētspēju un attīstību.

LOSP vadītājs solīja, ka nozare sekos līdzi tam, kas notiek ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) iniciatīvai samazināto PVN piemērot plašākam pārtikas produktu klāstam. Tāpat lauksaimniekus uztrauc līdz 2025.gadam iesaldētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kas nākamgad ietekmēs nekustamā īpašumā nodokļa apmērus.

Viņš piebilda, ka regulāri nodokļu darba grupās tiek pacelti jautājumi par subsīdiju aplikšanu ar nodokli, sezonas laukstrādnieku atvieglojumiem un akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Šīs visas ir tēmas, kas lauksaimniekiem ir svarīgas, un, kur nedrīkst veikt izmaiņas, kas lauksaimniekus apliktu ar papildu slogu. "Ja kādu no šīm lietām mums griezīs nost, tad jābrauc ir ielās," uzsvēra Gūtmanis.

Viņš piebilda, ka lauksaimnieki neprasa papildu atvieglojumus vai īpašas subsīdijas, nozare prasa vienlīdzīgas konkurences apstākļus, jo īpaši Baltijas reģionā.

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte piekrita, ka pirms plaša mēroga protestu rīkošanas, nepieciešams vispirms paust skaidru nostāju par nozarei svarīgajiem punktiem.

Tikmēr Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece atzīmēja, ka protestu rīkošanā ir būtiski, ka sabiedrība atbalsta nozari. Viņas ieskatā, patlaban rīkojot protestus, zemnieki sabiedrības atbalstu nesaņems.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aģentūrai LETA sacīja, ka arī bioloģiskie lauksaimnieki norobežojas no biedrības "Zemnieku saeima" rīkotā protesta, bet apsvēra iespēju, ka būs zemnieki, kuri sakāpināto emociju dēļ protestēs, īsti nezinot, vai protests nesīs viņiem labumu.

Viņa ieskatā protestā tiek pārstāvēts šaurs interešu loks, bet LBLA lauksaimniecības intereses uztver plašākā mērogā. Tostarp viņš piebilda, ka bieži vien "Zemnieku saeima" neatbalsta bioloģiskajai lauksaimniecībai vai lopkopībai svarīgus jautājumus, bet koncentrējas uz intensīvai graudkopībai svarīgiem jautājumiem, piemēram, apgrozāmo līdzekļu pieejamību un kredītprocentu dzēšanu.

Norkārklis atzinīgi vērtēja bioloģisko lauksaimnieku sadarbību ar jauno valdību un zemkopības ministru, norādot, ka ministrija ir atvērta ieteikumiem un sadarbība ir ļoti konstruktīva.

Biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" (JZK) valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane aģentūrai LETA norādīja, ka pagājušie gadi ir nepatīkami ietekmējuši pilnībā visas nozares lauksaimniecībā, tāpēc lauksaimnieki ir noguruši no nemitīgās cīņas ar prasībām, birokrātiju un negodīgo attieksmi nozarē. Šajā protestā jaunie lauksaimnieki protestē par cienīgiem dzīves un darba apstākļiem. Tas ir ilgtermiņa neapmierinātības un neuzklausīšanas sajūtas izpausme.

"Zemās cenas, palielinātas prasības un administratīvā sarežģītība, negodīga tirdzniecības prakse ir vēlreiz uzsvēruši nozares krīzi lauksaimniecībā. Jaunā paaudze lauksaimniecībā jūt, ka nevar darīt visu, attaisnojot politikas veidotāju un sabiedrības augstās cerības, vienlaikus saglabājot iztikas līdzekļus un veidojot savu nākotni laukos," sacīja Eimane.

Viņa uzsvēra, ka patlaban nav skaidra nākotnes vīzija un nozares virzība. Protests notiks, lai tiktu pievērsta uzmanība lauksaimniecības nozares problēmām, kurām ir vajadzīgi steidzami risinājumi, kuriem bija jau jābūt izrunātiem un izdarītiem.

"Šī protesta mērķis nav agresīvā veidā ietekmēt sabiedrības ikdienas gaitas, jo ir jāsaprot, ka pēc protesta akcijas vien uzreiz nebūs viss atrisināts, bet mēs vēlamies pievērst uzmanību notiekošajam, lai šī nozare neiznīktu, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu iespēja iegadāties mūsu pašu zemnieku produkciju un tiktu veicināta vide reģionos, jo pateicoties lauksaimniecībai reģionos ir nodarbinātība," skaidroja JZK vadītāja.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka jaunie lauksaimnieki ir gatavi piedalīties konstruktīva dialoga veidošanā, lai rastu ilgtermiņa risinājumus, kas ļauj saimniecībām darboties stabilā ekonomikas jomā, gūt pienācīgus ienākumus un piekļūt finanšu instrumentiem, nevis plānot īstermiņa politiskos ieguvumus.

Jau ziņots, ka "Zemnieku saeima" nākamnedēļ, 5.februārī, visā Latvijā plāno rīkot lauksaimnieku protestus.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsver Lazdiņš.