ZM pagaidām vēl nav izstrādāta kārtība Krievijas graudu izplatības kontrolēšanai Latvijā

Viņa informēja, ka, lai vēl vairāk solidarizētos ar Ukrainu un samazinātu finanšu plūsmu no Latvijas uz Krieviju, lauksaimniekiem, kuri pēc šī gada 1.janvāra turpinās iepirkt Krievijas un Baltkrievijas graudus, nepiešķirs valsts atbalstu.

Ingiļāvičute atzina, ka patlaban šī prasība ir "kosmētiska, bet ar labu domu". Ministrijā gan vēl nav skaidrs, kā šī prasība tiks kontrolēta.

Tikmēr lauksaimnieki jau pauda neizpratni par to, kā šāda informācija tiks ievākta, jo iepērkot graudus no vairumtirgotāja, lauksaimnieki nevar 100% garantēt, ka graudu norādītā izcelsme atbilst patiesībai. Tāpat LOSP biedri jautāja, vai tādējādi lauksaimnieki netiks sodīti par citu veiktajiem pārkāpumiem.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis piebilda, ka nepieciešama arī skaidrība, cik tiesiski ir attiecināt 30.janvārī pieņemtu normu uz graudu iepirkumiem, kas veikti janvāra sākumā.

Ingiļāvičute apliecināja, ka ministrija kopā ar Lauku atbalsta dienestu šīs detaļas izrunās. Tāpat viņa norādīja, ka, lai apliecinātu graudu izcelsmi, lauksaimniekiem nevajadzēs veikt analīzes.

Jau ziņots, ka pirmdien, 29.janvārī, koalīcijas sanāksmē valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.

Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

ZM iepriekš norādīja, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.