Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Māte gandrīz noindē ģimeni ar ābolu pīrāgu. Meita atklāj īsto vainīgo (1)

Foto: juergenhu/Shutterstock

Kad Sāra Makgonagala no Ņujorkas devās uz mājām Bostonā pie mammas, lai nosvinētu Ziemassvētkus kopā ar ģimeni, viņa jau ceļā sapņoja par tradicionālo gardumu – ābolu pīrāgu, ko māte vienmēr izcep uz svētkiem. Bet šoreiz viss varēja beigties nejauki, raksta ārzemju prese.

Sēžot pie svētku galda, Sāra kāri iecirta zobus mammas slavenajā ābolu pīrāgā un uzreiz saprata: kaut kas nav lāgā. Kāda garšas nianse, ko Sāra nespēja pat īsi formulēt, radīja aizdomas.

"Es ģimenē vienmēr esmu bijusi tā, kas visasāk uztver smakas un garšas, tāpēc nav brīnums, ka no visiem es vienīgā sajutu dīvaino pīrāga garšu," Sāra stāsta izdevumam "Newsweek".

Nokodusi pirmo kumosu, Sāra uzreiz pajautāja mammai, vai viņa kaut ko mainījusi pīrāga receptē. Varbūt izmantojusi citu garšvielu maisījumu? Pīrāga garšā bija kāda dīvaina nianse, tāda kā krīta piegarša vai kas tamlīdzīgs.

Mamma dievojās, ka visu darījusi kā parasti, un sākumā pat pasmējās par meitas aizdomu pilno izjautāšanu.

Pēc brīža mamma atzīmēja: ja tā labi padomā, varbūt rīvētais muskatrieksts bija mazliet salipis, bet citādi – nekādu izmaiņu cepšanas procesā.

Sāra bija šokā. Par to, ka muskatrieksts lielās devās ir indīgs, viņa bija dzirdējusi. Vēl lielākā šokā Sāra bija tad, kad pārbaudīja rīvētā muskatrieksta burciņu. Izrādās, lietošanas termiņš muskatriekstam bija beidzies jau pirms... 23 gadiem!

Apēstais pīrāga gabaliņš Sāras vēderā nu likās divas tonnas smags. Muskatrieksta deva pīrāgā, protams, nebija liela, bet... tas bija ļoti vecs muskatrieksts! Un pīrāgs garšoja patiešām dīvaini...

Mamma tikai smējās.

Taču Sārai smiekli nebija ne prātā. Viņa metās virināt virtuves skapīšus un pārbaudīt derīguma datumus uz garšvielu burciņām.

Izrādās, muskatrieksts ar derīguma termiņu, kurš beidzās 2000. gada novembrī, nemaz nebija vecākā garšviela mammas virtuvē. Turpat blakus Sāra atrada akmenscietas kūku dekorēšanas glazūras skaidiņas, kuras būtu vajadzējis izlietot deviņdesmitajos gados. 

Viss beidzās ar to, ka pārējā ģimene pievienojās Sāras skapīšu virināšanai, lai pārbaudītu derīguma termiņus visām burciņām un paciņām.

"Pārējo skapīšu un atvilktņu tīrīšanas process bija gan šausminošu atklājumu pilns, gan arī absolūti histēriski smieklīgs," stāsta Sāra.

Viņa atzīst, ka tagad mammu reizēm labdabīgi pavelk uz zoba: "Es palīdzu viņai izvairīties no nejaušas mūsu ģimenes noindēšanas."

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu