“Taču es absolūti nepiekrītu, ka to var risināt, kā es saucu, ar “konservu teritorijām”, kur iedomāts žogs riņķī, kur mežsaimnieks nedrīkst iet klāt,” bilst Līdums. “Meža sistēmas un dabas sistēmas vispār ir dinamiskas. Un neko dinamisku iekonservēt nav iespējams.
Mežā ir jābūt teritorijām, kuru apsaimniekošanas mērķis ir dabas, konkrētas sugas vai dzīvotnes aizsardzība. Taču aizsardzība – tas ir apsaimniekošanas mērķis, nevis teritorija, kurā neko nedarīt.
Arī bezdarbībai mežā ir jābūt mērķtiecīgai, tai jāietver sevī darbu – monitorējam, pieskatām, lai dzīvotne nedegradētos, lai, piemēram, suga, ko aizsargājam, justos labi. Kādā brīdī, iespējams, būs jāpieņem lēmums kaut ko tomēr darīt. Klimats mainās, varbūt ūdens kvalitāte mainās. Tiek ienestas barības vielas, kas šim biotopam varbūt nav bijušas raksturīgas, iespējama aizaugšana ar neraksturīgam sugām. Tādos gadījumos ir jārīkojas. Nedrīkst uzlikt “kupolu” teritorijai un cerēt, ka mēs iekonservēsim dabu. Es tam absolūti neticu.”
Cērt vai izcērt?
Tā kā sabiedrībā pietrūkst izpratnes par norisēm mežā, tad bieži viena vai otra situācija tiek izmantota populistisku mērķu labā.
Piemērs – jēdziens “meža izciršana”. Jāsaprot, ka mežu izcērt tad, kad maina meža zemes lietošanas veidu, piemēram, pārvēršot to par lauksaimniecības vai apbūves gabalu zemi. Kad tajā vietā vairs nav meža, tad var teikt, ka mežs ir izcirsts. Savukārt, ja mežu cērt, tad tā ir meža ražas novākšana, kuru reglamentē likumi, kas nosaka, ka tajā pašā vietā noteikti jānotiek meža atjaunošanai.
Līdums piedāvā risinājumu: “Manuprāt, tikai integrētā dabas aizsardzībā varam mēģināt iziet no tā stūra, kur mežinieki ir iedzīti – ka tiek pretnostatīta dabas ekoloģiskā puse pret klimata pārmaiņu mazināšanas pusi, kas arī ir tā koksnes ražošana.
Ar integrētu dabas aizsardzību mēs varam atrast līdzsvaru, bet nedrīkst būvēt mākslīgās sienas, ka, lūk, tur mēs nedarām neko, bet citā vietā – taisām koksnes cehu.
Mežs tomēr ir latvietim svarīga vide. Ražīgu mežu mēs varam dabūt, tikai šo mežu saprātīgi apsaimniekojot.”
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.