/nginx/o/2024/01/29/15857683t1h6c99.jpg)
Stratēģija Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam paredz dažādu instrumentu ieviešanu nacionālajā līmenī, lai ar to palīdzību mazinātu siltumnīcas efekta gāzu nonākšanu atmosfērā, kā arī veicinātu to piesaistīšanu. Viens no tādiem rīkiem ir oglekļa aprites kalkulators.
Visiem lielākoties ir skaidrs, ka cenšamies novērst draudus, ko rada klimata pārmaiņas, siltumam uzkrājoties atmosfēras zemākajos slāņos, proti, tas notiek, izveidojoties ūdens tvaika un siltumnīcefekta gāzu (SEG) slānim atmosfērā, kas savukārt neļauj Zemei atstarot no Saules uzņemto siltumu. Tāpat
klimata pārmaiņas veicina arī intensīvā meža platību samazināšanās, jo koki fotosintēzes procesā veic oglekļa (CO2) piesaisti.
“Pirmais starptautiskais dokuments siltumnīcefekta gāzu emisiju (nonākšanas atmosfērā) ierobežošanai un klimata pārmaiņu kaitīgās ietekmes apkarošanai radās 1997. gadā, kad tika pieņemts Kioto protokols,” stāsta Meža konsultāciju pakalpojumu centra projektu vadītājs Normunds Strūve. “Lai klimata pārmaiņu konvencijas dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, varētu sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, Kioto protokolā iestrādāti trīs uz tirgu balstīti mehānismi: emisiju tirdzniecība starp protokolu parakstījušajām pusēm; projektu kopīga īstenošana un tīras attīstības mehānisms. Pēdējais gan ir attiecībā uz pusēm, kuras nav parakstījušas protokolu. Kioto protokola koncepts ir bijis par pamatu oglekļa kvotu un oglekļa kredītu attīstībai, kas nu ir kļuvuši par neatņemamu vides ekonomikas daļu, jo līdz ar šo triju tirgus mehānismu iekļaušanu protokolā tika radīta pirmā starptautiskā oglekļa tirdzniecības sistēma.”
Šobrīd attīstījušās arī brīvprātīgās oglekļa sertifikācijas sistēmas un starptautiski nozīmīgākie oglekļa standarti ir VERRA un Gold Standard.
Bieži, ja neiedziļināmies, tad oglekļa kredīti un CO2 kvotas daudziem šķiet gandrīz viens un tas pats, jo runa ir par kaitīgo ietekmi uz klimata pārmaiņām samazināšanu. Taču
oglekļa kredīti un CO2 kvotas ir divi atšķirīgi jēdzieni, lai arī abi saistīti ar centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt vides ilgtspēju.
Kāda ir atšķirība starp oglekļa kredītiem un CO2 kvotām?
Oglekļa kredīti
Latvijā oglekļa piesaistes projektu pamatu veido mežsaimniecības un lauksaimniecības projekti: apmežošana un mežu atjaunošana, mežu saglabāšana un aizsardzība, uzlabota mežu apsaimniekošana, oglekļa papildu piesaiste augsnē, kuras rezultātā palielinās oglekļa uzkrāšanās un/vai samazinās emisijas no saimnieciskās darbības. Veids, kurā zemes īpašnieks var piedalīties, ir atkarīgs no viņa atbilstības katram projektam un ilgtermiņa mērķiem.
Iespējama arī starptautiska mēroga līdzdalība, jo
oglekļa kredītu sistēma piedāvā iespēju starptautiskai sadarbībai klimata pārmaiņu mazināšanā, jo projekti un kompensācijas var notikt jebkurā pasaules vietā, neatkarīgi no tā, kur emisijas faktiski radušās.
Kopumā oglekļa kredīti veicina inovatīvus risinājumus un piedāvā praktiskus veidus, kā iesaistīties emisiju samazināšanā un uzlabot planētas vides stāvokli.
1 kredīts = 1 tonna CO2.
CO2 kvotas
Gan oglekļa kredīti, gan CO2 kvotas abi pieder pie plašākas emisiju tirdzniecības sistēmas un ir vides aizsardzības instrumenti, kas radīti, lai palīdzētu samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.
“CO2 aprites kalkulators ir rīks, kas ļauj zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam novērtēt vai aprēķināt savas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas bilanci,”
skaidro Strūve. “Šobrīd Latvijā īstenojam Eiropas inovāciju partnerības projektu - sadarbojoties dažādām organizācijām un uzņēmumiem, tai skaitā iesaistot zinātniekus, cenšamies identificēt tās darbības, kuras, iespējams, nākotnē varētu radīt oglekļa kredītus. Projektā ietvertās darbības skar mežsaimniecību, lauksaimniecību un agro mežsaimniecību. Iecerēts, ka tas tiks pabeigts 2025. gadā.” Par citu valstu pieredzi Strūve stāsta: “Ārzemēs ir dažādas pieejas, piemēram, Francijā nacionālā oglekļa sertifikācijas sistēma darbojas jau vairākus gadus. Populārākais pasākums ir meža ieaudzēšana, un Francijā šīs darbības veicināšanai ir rasts risinājums daļēji atbalstīt meža ieaudzēšanas izmaksas. Ir arī sliktais piemērs – VERRA standartā ir bijis iespējams atbalstīt gadījumus, kad tiek maksāts, lai meža zemes neatmežotu un nepārvērstu par citādi izmantojamām. Taču starptautiskā līmenī ir apšaubīts, vai tās mežu zemes tiešām pārveidotu, vai arī šāda pieeja ir tikai iespēja mežu īpašniekiem tikt pie papildu finansēm.”
Šie kalkulatori var būt dažādi un piedāvāt dažādus funkcionalitātes līmeņus. Tie ir noderīgi, lai uzlabotu izpratni par individuālo vai uzņēmuma ietekmi uz vidi un palīdzētu lemt par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai kompensēšanu.
Daži no galvenajiem elementiem, ko CO2 kredītu kalkulatori, kas ir ne tikai Latvijā, var ietvert:
Lai radītu iespēju oglekļa kredītu un kvotu tirdzniecībai, ir jābūt izveidotai arī sistēmai, kas nodrošina šo darījumu uzticamību. Šī sistēma parasti tiek veidota kā normatīvais regulējums (obligāta) vai arī kā brīvprātīga (sertifikācijas pieeja).
Šobrīd ir divi oglekļa tirgus veidi – atbilstības (obligātais) un brīvprātīgais tirgus. Abi būtiski atšķiras viens no otra pēc tirgus lieluma, noteikumiem un ietekmes, kā arī pēc daudziem citiem nosacījumiem. Tādējādi atbilstības tirgus attiecas uz uzņēmumiem un valdībām. Obligātā tirgus dalībniekiem ir pienākums atskaitīties par savām SEG emisijām un iegādāties oglekļa kredītus, ja tiek pārsniegts starptautiskajos protokolos vai nacionālajā stratēģijā maksimāli pieļaujamais emisiju apjoms. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir piemērs tam, kā darbojas lielākais atbilstības jeb obligātais oglekļa tirgus.
“Oglekļa kredītu kalkulators, kas tiek izstrādāts Latvijā, vairāk attiecas uz otru no tirgiem – brīvprātīgo, kas pastāv paralēli atbilstības tirgum un kā papildinājums tam,”
skaidro Strūve. Brīvprātīgais tirgus domāts uzņēmumiem, bezpeļņas organizācijām un privātpersonām, lai tie var brīvprātīgi iegādāties oglekļa kredītus, lai samazinātu vai novērstu savas emisijas un apliecinātu apņemšanos virzīties uz ilgtspējības mērķiem.
Kur tad rodas šie oglekļa kredīti? Brīvprātīgajā oglekļa tirgū tie tiek ģenerēti caur dažādiem projektiem, ko realizē visā pasaulē. Šobrīd tieši mežsaimniecības un zemes izmantošanas projekti aizņem lielāko tirgus daļu, kā arī līdz šim radījuši vērtīgākos brīvprātīgā oglekļa tirgus kredītus.
“Oglekļa kredīta cena ir atkarīga no pieprasījuma un ir svārstīga, tāpēc nav iespējams pateikt, cik tad maksās viens kredīts,”
informē Strūve, ”Kredīta cenu pamatā nosaka pieprasījuma un piedāvājuma dinamika.” Taču tādā gadījumā, ja kredīts tiek izmantots, proti, iegādāts, lai samazinātu paša uzņēmuma emisijas, piesaistītu emisijas vai izvairītos no tām, tas kļūst par kompensāciju un vairs nav tirgojams.
Zemes vai mežu īpašniekiem ir iespēja iesaistīties tieši brīvprātīgajā oglekļa tirgū. Parasti tas notiek caur sadarbību ar oglekļa projektu izstrādātājiem un attīstītājiem, kuri sertificē izstrādātos projektus ar trešo pušu standartiem. Parasti tiek apvienoti vairāki zemes (mežu) īpašnieki vienā projektā un kārtoti nepieciešamie dokumenti.
Ja skatāmies plašāk un apkopojam ieguvumus, ko tagad un vēlāk – nākotnē, kad tiks pabeigta oglekļa kalkulatora izstrāde Latvijai, – sniegs oglekļa kredīti, tad vispirms tā ir papildu motivācija sakopt savu īpašumu. Oglekļa kredīti piedāvā jaunu pieeju īpašumu apsaimniekošanai, veicinot vides ilgtspēju un klimata pārmaiņu mazināšanu. Šie kredīti tiek piešķirti īpašuma īpašniekiem par pasākumiem, kas samazina oglekļa emisijas un veicina oglekļa papildu piesaisti. Viens no ieguvumiem ir finansiālā stimulēšana, kas, nodrošinot papildu ienākumus īpašniekiem, motivē tos veikt videi labvēlīgus pasākumus.
Oglekļa kredīti var attiekties uz dažādiem projektiem, piemēram, mežu audzēšanu, atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu vai augsnes uzlabošanu.
Kopumā oglekļa kredīti sniedz iespēju īpašuma īpašniekiem būt iesaistītiem klimata pārmaiņu mazināšanā, vienlaikus gūstot ekonomiskus un vides labvēlīgus ieguvumus.
Plašākā informācija uzziņai:
https://valtioneuvosto.fi/ne/-/1410903/new-guide-outlines-good-practices-for-voluntary-carbon-market
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2023/11/16/15723056t1h40f1.jpg)