Iespējama arī starptautiska mēroga līdzdalība, jo
oglekļa kredītu sistēma piedāvā iespēju starptautiskai sadarbībai klimata pārmaiņu mazināšanā, jo projekti un kompensācijas var notikt jebkurā pasaules vietā, neatkarīgi no tā, kur emisijas faktiski radušās.
Kopumā oglekļa kredīti veicina inovatīvus risinājumus un piedāvā praktiskus veidus, kā iesaistīties emisiju samazināšanā un uzlabot planētas vides stāvokli.
Cik CO2 ir viens oglekļa kredīts?
- Iegūšana: CO2 kvotas tiek piešķirtas valstīm vai uzņēmumiem saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē CO2 emisiju līmeņus.
- Pirkšana un pārdošana: uzņēmumi var pārdot vai iegādāties CO2 kvotas saskaņā ar to, vai viņi ir sasnieguši savus emisiju mērķus vai ne. Ja emisiju ir par daudz, var piepirkt klāt no tiem uzņēmumiem, kuriem veicas labāk, kuri emisiju piesaistes mērķus ir pārsnieguši.
- Projektu piemēri: rūpniecības procesi, enerģijas ražošana, transporta nozare.
Gan oglekļa kredīti, gan CO2 kvotas abi pieder pie plašākas emisiju tirdzniecības sistēmas un ir vides aizsardzības instrumenti, kas radīti, lai palīdzētu samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.
Kas ir CO2 aprites kalkulators?
“CO2 aprites kalkulators ir rīks, kas ļauj zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam novērtēt vai aprēķināt savas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas bilanci,”
skaidro Strūve. “Šobrīd Latvijā īstenojam Eiropas inovāciju partnerības projektu - sadarbojoties dažādām organizācijām un uzņēmumiem, tai skaitā iesaistot zinātniekus, cenšamies identificēt tās darbības, kuras, iespējams, nākotnē varētu radīt oglekļa kredītus. Projektā ietvertās darbības skar mežsaimniecību, lauksaimniecību un agro mežsaimniecību. Iecerēts, ka tas tiks pabeigts 2025. gadā.” Par citu valstu pieredzi Strūve stāsta: “Ārzemēs ir dažādas pieejas, piemēram, Francijā nacionālā oglekļa sertifikācijas sistēma darbojas jau vairākus gadus. Populārākais pasākums ir meža ieaudzēšana, un Francijā šīs darbības veicināšanai ir rasts risinājums daļēji atbalstīt meža ieaudzēšanas izmaksas. Ir arī sliktais piemērs – VERRA standartā ir bijis iespējams atbalstīt gadījumus, kad tiek maksāts, lai meža zemes neatmežotu un nepārvērstu par citādi izmantojamām. Taču starptautiskā līmenī ir apšaubīts, vai tās mežu zemes tiešām pārveidotu, vai arī šāda pieeja ir tikai iespēja mežu īpašniekiem tikt pie papildu finansēm.”